Vācijas un Francijas līderi otrdien pēc sarunām Mesebergas pilī pie Berlīnes nākuši klajā ar virkni priekšlikumu, kas var būtiski ietekmēt ES tālāko ceļu, tomēr par ierosinājumiem vēl gaidāmas diskusijas bloka līmenī. Abu valsti līderi runāja par daudzām tēmām, tostarp drošību, migrāciju, eirozonu un finansēm.
Saskaņā ar publicēto deklarāciju pēc abu līderu tikšanās Vācija un Francija, piemēram, aicina meklēt veidus, kā ES lēmumu pieņemšanu kopīgās ārpolitikas un drošības jautājumos padarīt ātrāku un efektīvāku. Viens no rosinātajiem formātiem – ES Drošības padome.
Merkele un Makrons arī vienojušies, ka paralēli ES budžetam ir jāizveido kopīgs 19 valstu eirozonas budžets – līdz 2021.gadam.
Francijas prezidents Makrons norādīja, ka par tādām detaļām kā budžeta apjoms un finansēšanas avoti būs jāizlemj tālākās diskusijās. Vācijas kanclere Merkele savukārt paziņoja, ka tiek "atvērta jauna nodaļa" ES attīstībā. Viņa piebilda, ka eirozonas budžets jāizmanto, lai stiprinātu investīcijas un ekonomisko konverģenci eirozonā.
Papildus tam rosināts pirms dažiem gadiem izveidoto Eiropas Stabilitātes mehānismu pārveidot par Eiropas Valūtas fondu, kas sniegtu aizdevumus finanšu grūtībās nonākušām bloka valstīm.
Svarīgs temats ir arī migrācija.
Šajā jautājumā abu valstu līderi apņēmušies panākt lielāku solidaritāti starp savienības dalībvalstīm, runājot par patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Abi teica, ka migrācijas plūsmas uz Eiropu ir jāsamazina. Īpaši to uzsvēra kanclere Merkele, kura patlaban Vācijā saskaras ar ievērojamu iekšpolitisko spiedienu robežkontroles un migrācijas jautājumos,
"Mēs vēlamies strādāt koordinēti, vēlams Eiropas līmenī, tomēr tas nav viegli. Tādēļ ar atsevišķām valstīm mums var būt divpusēja sadarbība. Tomēr mūsu mērķis joprojām ir, ka šim izaicinājumam ir vienota Eiropas atbilde. Mēs vēlamies izvairīties no Eiropas sašķeltības. Gluži pretēji, mēs gribam rīkoties, lai atrastu kopīgas atbildes," paziņoja Merkele.
Merkeles un Makrona priekšlikumi tiks apspriesti jau nākamnedēļ gaidāmajā ES valstu līderu samitā Briselē, un gaidāms, ka tieši migrācija būs aktuālākais jautājumus. Tiek ziņots, ka valstu līderi varētu vienoties par nepieciešamību izveidot reģionālos migrantu centrus, piemēram, pie tādām valstīm kā Lībija, lai jau tur izskatītu patvēruma meklētāju lietas un nodalītu bēgļus un ekonomistos migrantus.
