Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjers Mario Dragi vizītes sākumā apmeklēja Irpiņas pilsētu, kas smagi cietusi Krievijas uzbrukumā. Viņiem pievienojās arī Rumānijas prezidents Klauss Johannis, kurš arī ieradies Ukrainā.
Vizīte kā atbilde uz kritiku
Kijivā viņi tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Sarunās tiks apspriesta arī Ukrainas kļūšana par Eiropas Savienības kandidātvalsti.
Vācija, Francija un Itālija ir Eiropas Savienības lielākās un ietekmīgākās valstis, bet to līderi asi kritizēti par nepietiekamo atbalstu Ukrainai.
Proporcionāli no sava iekšzemes kopprodukta tās Ukrainai atvēlējušas krietni mazāku palīdzību nekā Polija un Baltijas valstis.
Makrons kritizēts arī par centieniem uzturēt dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo tas radījis iespaidu, ka Eiropas lielvalstis varētu vienoties ar Kremļa saimnieku un piespiest Ukrainu pieņemt tai neizdevīgus noteikumus, kas paredzētu atdot Krievijai daļu savas teritorijas.
Atbalsts turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams
Makrons norādīja, ka ieradies Kijivā, lai sniegtu Eiropas vienotības vēstījumu un runātu gan par pagātni, gan nākotni.
"Francija kopš pirmās dienas ir bijusi kopā ar Ukrainu. Mēs nepārprotami esam ukraiņu pusē. Ukrainai ir jācīnās un jāuzvar," uzsvēra Makrons, kurš iepriekš izteicies, ka nevajadzētu "pazemot Krieviju".
Šolcs solīja, ka atbalsts Ukrainai tikšot sniegts tik ilgi, cik būs nepieciešams; palīdzība Ukrainai, finansiāla, humanitāra un arī ieroču ziņā, tiks turpināta.
Briselē trešdien notika Ukrainas sabiedroto sanāksme, uz kuru bija pulcējušies vairāku desmitu valstu aizsardzības ministri. Tajā tika paziņots par jauniem soļiem palīdzībā Ukrainai.
“Starp citu, mums ir vēl viens signāls, ka aizsardzības atbalsts Ukrainai tiks turpināts. Ramšteinas grupas ietvaros Lielbritānija un Dānija izsludināja īpašu donoru konferenci, kas notiks augustā Kopenhāgenā. Sākotnēji ir iesaistītas 14 valstis,” vēsta Zelenskis.
“Man šodien bija svarīga saruna ar ASV prezidentu Baidenu. ASV ir paziņojušas par jaunu mūsu aizsardzības stiprināšanu, jaunu atbalsta paketi 1 miljarda dolāru apmērā, kas ietver piekrastes aizsardzību, artilēriju, modernas raķešu sistēmas.
Mēs to gaidīsim ar nepacietību. Esmu pateicīgs par šo atbalstu, tas ir īpaši svarīgi mūsu aizsardzībai Donbasā.
Esmu pateicīgs arī par vadību, mobilizējot visu partneru palīdzību. Ir arī jauna humānā atbalsta pakete Ukrainai - ceturtdaļmiljards ASV dolāru.”
Turcija piedāvā rīkot sarunas par graudu eksportu
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norāda, ka tiešu atbalstu Ukrainai aizsardzības jomā sniedz vairāk nekā 40 valstis. Viņš atzīmēja, ka šī palīdzība veicina Ukrainas uzvaras nodrošināšanu kaujas laukā, kā arī tās pozīciju nostiprināšanu pie sarunu galda. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins uzsvēra, ka palīdzība jāturpina sniegt arī turpmāk.
“Starptautiskā sabiedrība ir paveikusi diezgan labu darbu, nodrošinot šīs iespējas, taču ar to nekad nepietiek. Un tāpēc mēs turpināsim smagi strādāt, lai pārvietotu pēc iespējas vairāk spēju, cik ātri vien varam, un lai nodrošinātu, ka Ukraina var būt veiksmīga kaujas laukā.”
Turcija ir gatava rīkot četru pušu tikšanos kopā ar ANO, Krieviju un Ukrainu, lai organizētu graudu eksportu caur Melno jūru. Par to trešdien paziņoja ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu. Miljoniem tonnu kviešu pašlaik ir iestrēguši Ukrainas ostās, kuras ir bloķējušas vai okupē Krievijas spēki. Sanāksmes norise esot atkarīga no Krievijas atbildes.
Turpinās kauja par Severodonecku
Turpinoties kaujām Ukrainas austrumos, Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs izteicies, Krievijas armija ir koncentrējusi Luhanskas apgabala ziemeļos savus galvenos spēkus un mēģina uzbrukt deviņos virzienos.
Severodoneckas pilsēta, kurā palikuši vēl ap 10 000 cilvēku, ir atslēgas punkts Luhanskas apgabala aizsardzības operācijas sistēmā. Krievijas karaspēks izmanto aviāciju, reaktīvās zalvju uguns sistēmas un artilēriju ar mērķi izspiest Ukrainas spēkus.
Tikmēr ASV domnīcas "Kara studiju institūts” analītiķi norādījuši, ka Ukrainas dienvidos Krievijas karaspēks koncentrējas uz aizsardzības operācijām, gatavojoties iespējamam Ukrainas armijas pretuzbrukumam.
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka Krievija ir gatava ilgam karam Ukrainā.
Viņaprāt, agresora galvenais uzdevums ir nevis uzvara kaujas laukā, bet gan Rietumu novešana tādā stāvoklī, lai tie spiestu Ukrainu uz “Minsku-3”, proti, vienošanās panākšanu ar Krieviju.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
