Bundestāga vēlēšanās visvairāk balsu saņēmuši sociāldemokrāti, kas ne tikai vēlas aizsūtīt pensijā Merkeli, bet arī panākt, lai kristīgie demokrāti nonāk opozīcijā. Vācijā jau kopš 2013. gada darbojas abu lielāko partiju (kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu) izveidotā “lielā koalīcija”, kurai tagad, visticamāk, tiks pielikts punkts.
Šolcs ir favorīts uz kanclera posteni
Par reālāko kanclera amata pretendentu tiek uzskatīts sociāldemokrātu līderis, līdzšinējais Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs. Lai gan vēlēšanu rezultātos sociāldemokrātu pārsvars pār kristīgajiem demokrātiem nav liels (25,7% pret 24,1%), tomēr jāņem vērā konteksts.
Tik slikts rezultāts kristīgajiem demokrātiem nav bijis kopš partijas dibināšanas pirms vairāk nekā 70 gadiem, savukārt sociāldemokrātiem pēdējos mēnešos izdevies palielināt savu atbalstītāju skaitu.
“Galvenais iemesls bija Anglelas Merkeles lēmums noiet no skatuves pēc 16 gadiem amatā. Tas nenāca par labu kristīgajiem demokrātiem, kam Merkele bija garantēts ceļš uz uzvaru.
Ja skatāmies uz tagadējā kristīgo demokrātu līdera Armīna Lašeta vēstījumu par rūpniecības politiku un ekonomiku, viņš teica, ka rūpniecība jāatsvabina no birokrātijas važām. Bet viņa partija bijusi pie varas 16 gadus! Daudzi vēlētāji nesaprata šo loģiku, ja tāda tur vispār bija,” secina Eiropas Ārējo attiecību padomes Berlīnes biroja politikas analītiķis Rafaels Loss.
Sarunas par nākamās koalīcijas izveidi, domājams, ilgs vairākus mēnešus, un tajās svarīga loma būs partijām, kas Bundestāga vēlēšanās ieņēma trešo un ceturto vietu: “zaļajiem” (14,8%) un Brīvo demokrātu partijai (11,5%). Viens no potenciālās koalīcijas variantiem varētu būt tā dēvētā “luksofora koalīcija” jeb sociāldemokrāti, ''zaļie'' un Brīvo demokrātu partija.
Kristīgie demokrāti negrasās padoties
Arī sociāldemokrātu līderis Olafs Šolcs norādījis, ka nākamo valdību vajadzētu veidot tieši šīm partijām.
“Vēlētāji ir skaidri pauduši savu izvēli. Viņi ir pateikuši, kam būtu jāveido nākamā valdība. Viņi ir stiprinājuši trīs partijas – sociāldemokrātus, ''zaļos'' un brīvos demokrātus. Tas ir skaidrs pilsoņu mandāts, ka šīm trim partijām ir jāveido nākamā valdība.
Un ir jāpasaka tas, ka kristīgie demokrāti ir zaudējuši ne tikai lielu daļu balsu, bet arī saņēmuši vēsti no Vācijas iedzīvotājiem, ka tiem vairs nevajadzētu būt valdībā, bet gan opozīcijā.”
Tomēr Šolca sāncensis no konservatīvo bloka Armīns Lašets ļāvis noprast, ka konservatīvie negrasās piekāpties. Viņš uzsvēris, ka pie šāda vēlēšanu rezultāta neviena partija nevar pateikt, ka tai ir skaidrs mandāts, lai valdītu.
Viens no koalīcijas variantiem paredz arī kristīgo demokrātu vienošanos ar ''zaļajiem'' un brīvajiem demokrātiem, ko brīvie demokrāti norāda kā sev vēlamāko scenāriju. Taču partiju sarunās viss vēl var mainīties.
Merkele vēl nevar atslābt
Pastāv iespēja saglabāt arī līdzšinējo “lielo koalīciju” ar kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem. Abas nometnes ir noraidījušas šādu koalīciju, tomēr, ja savā starpā neizdosies vienoties ''zaļajiem'' un brīvajiem demokrātiem, galu galā iespējams nonākt arī pie šāda varianta, kas pēdējos gados jau kļuvis ierasts.
Gan Šolcs, gan Lašets izteikušies, ka cer izveidot jauno koalīciju līdz Ziemassvētkiem. Ja sarunas un jaunās valdības veidošana ievilksies ilgāk par 17. decembri, Angela Merkele būs pārspējusi Helmūta Kola rekordu kā politiķe, kas visilgāk nostrādājusi Vācijas kanclera amatā.
Kas attiecas uz pašu Merkeli, tad vēl nav zināms, ko viņa darīs pēc aiziešanas no kancleres amata. Kādā intervijā viņa teikusi, ka atpūtīsies un lasīs grāmatas. Bet pagaidām Merkelei jāturpina vadīt Vācijas valdība, līdz tiks izveidota jaunā koalīcija.
