Pēc septembra vēlēšanām viņš paziņoja, ka sociāldemokrāti aizies opozīcijā. Taču novembrī izgāzās koalīcija starp Merkeles konservatīvajiem, Brīvo demokrātu partiju un zaļajiem. Valdot politiskajam strupceļam, sociāldemokrāti pakļāvušies spiedienam un piekrituši sarunām, lai tomēr iztaustītu sadarbības iespējas.
Šulcs piektdien, 15. decembrī, tikās ar partijas vadību un rosināja piekrist sākt sarunas ar Merkeles konservatīvajiem par sadarbības turpināšanas iespējām. Sperot soli atpakaļ no septembrī pēc vēlēšanām paziņotās nostājas aiziet opozīcijā, sociāldemokrātu partijas vadība balsojumā Šulca ierosinājumu atbalstīja.
Tomēr vienlaikus Šulcs uzsvēra, ka viņa partija grib paturēt atvērtas dažādas sadarbības iespējas. Merkeles konservatīvie savukārt uzstāj uz formālu koalīciju stabilam vairākumam kā līdz šim.
Šulcs piektdien paziņoja, ka sociāldemokrāti sarunās iesaistīsies „atklāti un konstruktīvi”. Sākotnējās sarunas sāksies janvārī. Ja tās būs sekmīgas un būs vienošanās par to turpināšanu detalizētākas un galīgas sadarbības vienošanās panākšanai, tad janvāra otrajā pusē paredzēts sociāldemokrātu kongress, lai balsojumā noteiktu partijas turpmāko kursu.
Sekmīga balsojuma gadījumā sarunas prasītu vēl vairākas nedēļas un būtu grūtas. Konservatīvajiem un sociāldemokrātiem būtu jāmēģina izlīdzināt nostājas vairākos jautājumos. Viens no strīdus punktiem būs migrācija.
Šulcs paziņoja, ka vēl līdz Ziemassvētkiem tiksies ar Merkeli, lai vienotos par sākotnējo sarunu formātu. Viņš īpaši uzsvēra, ka „ir dažādi modeļi, kādā veidā var tikt izveidota stabila valdība.”
Vācijas medijos tiek runāts par trim variantiem.
Pirmais ir „lielā koalīcija” ar koalīcijas līgumu, kā abas partijas kopīgi nostrādājušas aizvadītos četrus gadus.
Šis ir variants, uz ko uzstāj Merkeles konservatīvie, norādot, ka Vācijai un Eiropas lielākajai ekonomikai ir nepieciešama stabila valdība. Aptaujas liecina, ka šādu variantu atbalsta arī lielākā daļa sociāldemokrātu vēlētāju. Tomēr ievērojama daļa partijas nav sajūsmā un ir piesardzīgi – viņi uzskata, ka sadarbība ar konservatīvajiem ir viens no galvenajiem iemesliem sociāldemokrātu salīdzinoši pieticīgajam vēlēšanu rezultātam un vēl četri gadi koalīcijā ar Merkeli nākamajās vēlēšanās var nozīmēt politisko nāves spriedumu.
Tādēļ otrs variants ir vairāk vai mazāk vaļīgas „sadarbības koalīcijas” izveide.
Sociāldemokrāti saglabātu atsevišķas ministrijas, bet koalīcijas vienošanās būs tikai par pamatjautājumiem, piemēram, Eiropas Savienības politiku. Taču citos jautājumos katru reizi būs jāmēģina vienoties. Merkeles konservatīvajiem šāda ideja nepatīk.
Trešais ir ļaut Merkeles konservatīvajiem izveidot mazākuma valdību un paturēt visas ministrijas, bet sociāldemokrāti vienojoties to atbalstītu pamatjautājumos kā budžets.
Tomēr atkal – pārējos gadījumos Merkelei katru reizi būtu jāmēģina savākt vairākums, un viņa noraidījusi šādu variantu.
Ziņots, ka Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
