Politiskā griba un tirgošanās

Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese Ineta Ziemele norādīja, ka starptautiskajā kārtībā ir daudzi veidojumi un tiesību normas, kuras var iedarbināt, ja ir politiskā griba.

“Visu var iedarbināt, ja ir valstu politiskā griba,” sacīja Ziemele.

Turklāt, viņasprāt, valstīm ir pienākums iedarbināt visus juridiskos mehānismus, jo tik fundamentāls pārkāpums starptautiskajā kārtībā ilgāku laiku nav bijis.

Tiesneses sacītajam par politiskās gribas nozīmi piekrita Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektors Mārtiņš Mintaurs. Tāpat svarīgi, pēc viņa teiktā, ir tas, lai pēc aktīvas militāras konflikta fāzes beigām nesāktos tirgošanās par notikušā apstākļiem un pušu argumentiem.

“Pašlaik morālais sašutums, kas valda sabiedrībā, Krievijas propagandu lielā mērā neitralizē. Bet ir zināmas bažas par to, ka, noslēdzoties aktīvajai konflikta fāzei, varētu sākties mēģinājumi to visu reducēt uz teorētiskām diskusijām par to, ka apstākļi ir dažādi. Un tikt cauri ar veselu ādu,” sacīja Mintaurs.

Kādas ir tiesāšanas iespējas?

ES Tiesas tiesnese Ziemele ieskicēja vairākas tiesvedību iespējas pret cilvēku, kurš sācis karu pret neatkarīgu valsti un vērsties pret tās civiliedzīvotājiem.

Pirmā iespēja ir Starptautiskā krimināltiesa, kuras jurisdikciju gan nav akceptējusi ne Ukraina, ne Krievija. Tajā gan var vērsties arī ANO Drošības padome, taču Krievijai tajā ir veto tiesības.

“Maksimālais, kas ir pašlaik iespējams, (..) prokurors var iet pietiekami tālu, vācot pierādījumus. Vai radīsies iespēja, kā palaist Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju (..), jāskatās Ukrainas pozīcija,” sacīja Ziemele.

Otra iespēja būtu veidot speciālu krimināltribunālu, ar iniciatīvu par kuru nākuši klajā Lielbritānijas juristi. Ziemele norādīja uz Sjerraleones precedentu: “Tas ir pirmais krimināltribunāls, kas tiesāja vēl pie varas esošu valsts prezidentu.”

Šis tribunāls gan bija iespējams tāpēc, ka Sjerraleonei bija vienošanās ar ANO Drošības padomi. Ziemeles skatījumā šo jautājumu varētu skatīt ANO Ģenerālā asambleja, kas savukārt pilnvarotu attiecīgās valstis veidot speciālo tribunālu.

Pastāv arī trešā iespēja – veidot reģionālu speciālu tribunālu, norādīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks. Viņš norādīja uz bijušā Čadas prezidenta tiesāšanu, kas bija iespējams, jo par tribunālu vienojās Sjerraleone un Āfrikas Savienība. Līdz ar to, ja neizdotos panākt vienošanos ANO Ģenerālajā asamblejā, tad tribunālu varētu veidot Eiropas Padome.

Vienlaikus Lejnieks piebilda, ka primāra jurisdikcija ir valstij, nevis Starptautiskajai krimināltiesai: “Tikai tad, ja ne Krievija, ne Ukraina to nedarītu [nesauktu pie kriminālatbildības], tikai tādā gadījumā to varētu darīt Starptautiskās krimināltiesa.”

Taisnīgums būs?

Ziemele gan atzina, ka tiesas process neapturēs karu: “Vēsture rāda, ka tiesu procesi atnes taisnīgumu ilgtermiņā un arī nākamajām paaudzēm.” Iespējams, taisnīguma panākšanai būs vajadzīgs laiks un būs jānogaida.

Tāpēc svarīgi ir tas, ka šādiem noziegumiem noilguma nebūtu. “Tas, ko Putins ir izdarījis, tam noilguma nav,” sacīja Ziemele. Turklāt pastāv precedenti par tiesvedību bez apsūdzēto personas klātbūtnes.

Veiksmīgai tiesvedībai ir svarīgi arī iegūt pietiekamus pierādījumus konkrētiem noziegumiem, uzsvēra Lejnieks.

Vienlaikus viņš bija skeptisks par iespējām notiesāt Krievijas amatpersonas. “Bez nopietnas režīma maiņas Krievijā es šādu iespējamību nesaskatītu,” sacīja Lejnieks.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.