Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka jau drīzumā tiks publicēti jauni noteikumi, kā regulēt un uzskaitīt metāna izmešus.
Metāns izdalās dažādās jomās, tostarp no izgāztuvēm un lauksaimniecībā. Tomēr fon der Leiena apgalvo, ka vislielākais potenciāls šīs gāzes izmešu samazināšanai ir enerģētikas jomā.
Leiena norādīja, ka metāns kopš industriālās revolūcijas par trešo daļu veicinājis globālo sasilšanu. Patlaban šīs gāzes izmeši pieaug straujāk nekā jebkad iepriekš, un to samazināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā tuvākajā laikā sasniegt Parīzes klimata konferencē nosprausto mērķi – nepieļaut globālās temperatūras pieaugumu par vairāk nekā pusotru grādu grādus pēc Celsija skalas.
“Mēs nevaram gaidīt 2050. gadu. Mums ir ātri jāsamazina izmeši. Metāns ir viena no gāzēm, ko mēs varam samazināt visstraujāk. Tas uzreiz palēninās klimata pārmaiņu tempu, jo, kā mēs visi zinām, metāns ir spēcīga siltumnīcas efektu izraisošā gāze.
Aptuveni 30% no globālās sasilšanas, kas notiek kopš industriālās revolūcijas, izraisījis metāns. Metānam ir 80 reizes spēcīgāka iedarbība uz klimata sasilšanu nekā CO2. Tas patiešām ir visvieglāk sasniedzamais mērķis!” sacīja Eiropas Komisijas prezidente.
Metāna izmešu samazināšana par trešdaļu salīdzinājumā ar pagājušā gada līmeni nekavējoties palēninās klimata izmaiņas. Iniciatīvai pievienojusies Eiropas Savienība, ASV, Kanāda. Meksika un daudzas citas valstis. Tomēr būtiskas izmaiņas iespējamas vienīgi, ja šādu apņemšanos apstiprinās arī Krievija, Indija un Ķīnas Tautas Republika. Šīs valstis pēc izmešu apjoma pasaulē ir pirmajā pieciniekā.
