Pirms izlidošanas uz Latviju, Latvijas Radio Briseles korespondents Artjoms Konohovs satika Metsolu viņas darbavietā Briselē un izvaicāja par dažiem šobrīd aktuālākajiem jautājumiem.
Artjoms Konohovs: Jūs dodaties uz Rīgu laikā, kad praktiski visus eiropiešus vieno rūpes par enerģētikas krīzi. Jūsu kolēģis, Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers septembrī minēja kāda vācu maiznieka piemēru, kurš viņam esot teicis, ka saprot, – Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir kara noziedznieks. Bet vaicāja, ko viņam darīt, ja viņš nevar turpināt uzturēt savu maiznīcu? Vai, jūsuprāt, Eiropa dara pietiekami, lai palīdzētu iedzīvotājiem šajā krīzē? Vai arī atkal tiek darīts par maz un par vēlu?
Roberta Metsola: Mana vizīte Latvijā, kas tika ilgi plānota un ko esmu sen gaidījusi, notiek ļoti piemērotā brīdī tieši šī jautājuma dēļ. Pēc ļoti sarežģītas pandēmijas mūsu kontinentā sākās karš. Latvijas varasiestādes uz to ir reaģējušas ļoti kompetenti un parāda citiem piemēru, kā vajadzētu rīkoties.
Protams, ka mums ir jāspēj atbildēt uz jautājumiem, ko uzdod mūsu iedzīvotāji, mūsu mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī lielās kompānijas, kas nodarbina daudzus tūkstošus cilvēku visā Eiropas Savienībā. Tas ir svarīgi, lai Eiropa varētu saglabāt savu konkurētspēju un lai ekonomikas rati turpinātu griezties. Tieši to mēs arī mēģinām panākt diskusijās Eiropas Parlamentā.
Mēs vēlētos, lai ražotāji saņemtu īpašu palīdzību, kas viņus gan motivētu rīkoties, gan arī pasargātu. Tādēļ mēs iestājamies par enerģijas cenu griestiem – tie varētu būt gan mainīgi, gan fiksēti –, un par gāzes un elektrības cenu atsaistīšanu. Rēķiniem ir jābūt tādiem, lai cilvēki tos spētu mēneša beigās samaksāt. Veikaliem ir jāspēj atvērt durvis katru dienu, lai turpinātu darbu. Šis parlaments ieņem vadošo lomu rūpēs par to, lai pieņemtie lēmumi būtu efektīvi un sasniegtu iedzīvotājus.
Mēs gaidām spēcīgākus priekšlikumus no Eiropas Komisijas un strādājam ar dažādām valdībām. Un es domāju, ka arī turpmāk gaidāmajos sarežģītajos mēnešos, kas prasīs konkrētus risinājumus, mēs redzēsim tikpat spēcīgu vienotību, kādu esam pieredzējuši kopš janvāra.
Tātad jūs sakāt, ka vēlaties redzēt no Eiropas Komisijas spēcīgākus priekšlikumus. Līdz ar to var saprast, ka ar esošajām idejām par gāzes uzpildīšanu un kopīgajiem iepirkumiem ir par maz. Vai jūs uzskatāt, ka vajadzētu vienotu sociālā atbalsta instrumentu, līdzīgi kā "SURE" programma kovida laikā?
Pašlaik tiek diskutēts, vai vajadzētu ieviest vēl vienu "SURE" programmu, kas ir bijusi ļoti efektīva. Tāpat parlamentā tiek diskutēts par iespēju pārskatīt daudzgadu budžetu un radīt pašu ieņēmumus Eiropas Savienībai. Mūsu tradicionālais finansēšanas modelis, kas sastāv no septiņu gadu sarunām un septiņu gadu ieviešanas, nav piemērots mūsdienu krīzei.
Tajā pašā laikā mums ir sev jāuzdod jautājums par to, ko esam darījuši ar Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, kā arī "Nākamās paaudzes ES" programmu. Mums ir jānodrošina, ka pilnībā tiek izmantoti "RePower EU" paredzētie fondi. Tās ir investīcijas zaļajā enerģijā, kas beidzot ļaus mums pārtraukt atkarību no Krievijas gāzes un pārējiem fosilajiem kurināmajiem. Tie ir svarīgākie likumdošanas priekšlikumi, pie kuru pieņemšanas mēs aktīvi strādājam.
Otrkārt, ir nepieciešamas ekonomiskā atbalsta programmas, kas varētu palīdzēt tām sabiedrībās grupām, kam tas visvairāk ir vajadzīgs.
Treškārt, mums ir jāparāda, ka mēs, 2019. gadā ievēlētie likumdevēji, spējam būt atbildīgi savu vēlētāju priekšā. Toreiz uzmanība tika pievērsta migrācijai, tad pandēmijai un Veselības savienībai. Tagad uzmanības centrā vairāk ir drošība un aizsardzība, bet arī palīdzība rēķinu apmaksā.
Īsāk sakot: vairāk Eiropas. Parlaments par to cīnās jau diezgan ilgi. Bet vairākās dalībvalstīs nebūt ne visi tam piekrīt.
Ne tikai parlaments! Ne tikai. Ziniet, kad mani ievēlēja janvārī, pat es biju pārsteigta, ka daudz kas notiek nevis tā, kā līdz šim, kad lēmumi tika pieņemti Briselē un tad izskaidroti dalībvalstīs, bet gan otrādi – mūsu iedzīvotāji sacīja mums, ka vēlas palīdzēt Ukrainai, viņi sacīja, ka vēlas redzēt, ka tiek izrādīta solidaritāte. Kur ir solidaritāte? Tikai Eiropa to spēj nodrošināt. Tikai Eiropa to spēja paveikt pandēmijas laikā, un esmu pārliecināta, ka Eiropa spēs to turpināt arī gaidāmajos mēnešos.
Tā kā jūs apmeklēsiet Latvijas Saeimu, es gribētu vaicāt jums par vienu likumu, kas pašlaik tajā tiek izskatīts. Tā galvenā ideja ir atbrīvoties no visiem ielu nosaukumiem, kas ir saistīti ar Krieviju vai Padomju Savienību. Tostarp izskan ideja pārdēvēt arī Andreja Saharova ielu Rīgā. Eiropas Parlamentā, kā zināms, ir Saharova balva. Daži to izmantotu kā argumentu, lai paturētu ielas nosaukumu. Citi drīzāk teiktu, ka parlamentam vajadzētu mainīt balvas nosaukumu. Kāda ir jūsu attieksme pret Saharova balvas nosaukuma saglabāšanu?
Šādu jautājumu man uzdod pirmo reizi. Saharova balvu piešķir par domas brīvību. Tā ir ārkārtīgi prestiža balva, ko Eiropas Parlaments pasniedz jau daudzus gadus. Vēl tikai pagājušajā nedēļā visas politiskās grupas pirmo reizi varēja vienbalsīgi vienoties, ka šoreiz mēs to pasniedzām drosmīgajiem Ukrainas iedzīvotājiem, ko pārstāv viņu prezidents un daudzas sabiedriskās organizācijas, kas tik pašaizliedzīgi cīnās šajā karā. Tādēļ es gribētu mudināt ikvienu nenorakstīt šī ļoti drosmīgā krievu disidenta vārdu, kurš cīnījās tieši par tām vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība.
