Latvijas dienvidu kaimiņu Lietuvas robeža ar Poliju ir vien nepilnus 100 kilometrus gara. Šī vieta tiek saukta par Suvalku koridoru. Vienā pusē tam atrodas Krievijai piederošais Kaļiņingradas apgabals, kurā izvietots gan iespaidīgs karspēks, gan “Iskander” raķetes, bet otrā pusē – Krievijas sabiedrotā Baltkrievija.
Ja Suvalku koridors tiek ieņemts, tad Baltijas valstis tiek burtiski “nogrieztas” nost no pārējās Eiropas un NATO karaspēks, kas atrodas Eiropā, nevarēs nākt palīgā pa cietzemi, pa sauszemi uz Baltijas valstīm, ja šāda nepieciešamība rastos.
Tāpēc Baltijas valstu aizsardzībai šī ir ļoti svarīga vieta.
“Ja Krievija izvēlētos tiešām iet šo agresijas ceļu un izvēlētos veikt tādu apsteidzošu uzbrukumu, manuprāt, tieši Suvalku šaurums būtu tas, kuru nošķeļot gan politiskā lemšana Rietumos, gan arī militārā loģistika tiktu nopietni apgrūtināta,” atzina Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”).
Lai atturētu Krieviju no jelkāda uzbrukuma, NATO uz Baltijas valstīm nākamā gada pavasarī nosūtīs trīs bataljonus – pa kaujas grupai uz katru. Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai tas ļaus pilnībā mazināt Suvalku koridora ievainojamību, NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs atbildēja šādi:
“Tas ir izaicinājums, kas tiek ņemts vērā mūsu militārajā plānošanā. Mēs esam informēti par Suvalku koridoru un zinām, kā ar šādu situāciju tikt galā. Tas ir daļa no kopējās bildes - tāpēc NATO reaģē tā, kā šobrīd.”
Tomēr eksperti norāda, ka Suvalku koridora un tātad arī visas Baltijas militārā ievainojamība slēpjas arī Suvalku reģiona vēsturē un etniskajā sastāvā.
“Šis reģions bijis iemesls saspīlējumam starp Poliju un Lietuvu vismaz pēdējos 100 gadus. Tur dzīvo liela lietuviešu kopiena, kas arī rada spriedzi starp Viļņu un Varšavu,” norādīja domnīcas “Atlantic Council” pētniece Agnia Grigas.
“Tāpat arī Lietuvā ir poļu minoritāte, kas dažreiz rada saspīlējumu. Abas puses vēlas savām minoritātēm vairāk tiesību. Un šo minoritāšu radīto spriedzi Maskava potenciāli varētu mēģināt izmantot,” norāda Grigas.
Lai gan starp Viļņu un Varšavu nav nesaskaņu, tomēr vietējo iedzīvotāju apziņā tomēr pastāv cits viedoklis, kas it īpaši izgaismojās pēc Krimas aneksijas.
“Sabiedriskās domas aptaujas Lietuvā parādīja, ka lietuvieši par otru sev visnaidīgāko valsti uzskata Poliju. Daļēji tas ir tādēļ, ka starpkaru laikā poļi okupēja Viļņu, daļēji – saistībā ar poļu minoritātes lietām Lietuvā un ar lietuviešu minoritātes jautājumiem Suvalku reģionā,” skaidro pētniece.
Lai gan Lietuva un Polija tagad abas ir NATO un ES dalībvalstis, tomēr tieši ar minoritātēm satītie jautājumi Suvalku reģionā un iespēja tos izmantot hibrīdkarā ir viens no Baltijas aizsardzības vājajiem punktiem. Pavasarī gaidāmā NATO bataljonu ierāšanās Baltijā šo nervozitāti, iespējams, mazinās.
“Joprojām Baltijā saglabājas asimetrija, jo Krievijas bruņotie spēki mūsu pierobežā ir spēcīgāki nekā mūsu un sabiedroto bruņotie spēki, tajā pašā laikā šī asimetrija mazinās,” uzskata Pabriks.
