Ziemeļamerikā vismaz vienu poti pret Covid-19 saņēmuši jau aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, blakus esošajā Dienvidamerikā šādu cilvēku ir vien 15%. Arī Eiropā pirmo poti saņēmuši gandrīz 30% iedzīvotāju, Āzijā tie ir aptuveni 5%. Tikmēr Āfrikas kontinentā un arī Okeānijā – katrā vien nepilni 2%.
Austrālija un Jaunzēlande var atļauties gauso vakcinācijas tempu, kas lielākoties saistīts ar problēmām vakcīnu piegādē un izplatīšanā, jo abās valstīs epidemioloģiskā situācija ir droša. Tikmēr Āfrikas kontinenta valstis lielākoties vienkārši nevar atļauties vakcīnas un paļaujas uz bagātāko valstu labvēlību. Šo nevienlīdzīgo vakcinācijas tempu asi kritizē pasaules veselības organizācija.
"Jā, Covid-19 vakcīnu strauja izstrāde ir zinātnes triumfs. Bet to nevienlīdzīgā izplatīšana ir cilvēces neveiksmes stāsts. Gandrīz 90% no visām pasaulē ievadītajām vakcīnu devām ir bijušas G20 valstīs. Pandēmiju mēs varam izbeigt tikai tad, ja visiem ir instrumenti, lai to apturētu," izteicās Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss.
Daudzās turīgās valstīs iedzīvotāju vakcinācija nozīmē pakāpenisku atgriešanos pie normālas ikdienas un arī ekonomiskās dzīves. Inficēto un upuru skaits strauji samazinājies tādās valstīs kā ASV, Lielbritānija un Izraēla. Ar īpaši augstu vakcinēto cilvēku īpatsvaru izceļas arī, piemēram, Čīle, Seišeļu salas un Bahreina. Tikai atšķirībā no iepriekš minētajām valstīm, tajās ar Covid-19 inficēto skaits pēdējā laikā pieaudzis. Zinātnieki uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar to, kādas vakcīnas valstis izmanto. ASV, Lielbritānijā un Izraēlā izmantotas rietumos ražotās vakcīnas, Čīlē, Bahreinā un Seišeļu salās liela daļa iedzīvotāju saņēmuši Ķīnā vai Krievijā ražoto vakcīnu devas. Seišeļu salās daļai iepotētas arī Indijā ražotās "AstraZeneca" devas.
