Sadursmēs ievainoti 15 policisti; policija aizturēja 26 nekārtību dalībniekus.
Nemierus nosodījušas gan valdībā esošās partijas, gan opozīcija. Lietuvā notikušais jau salīdzināts ar ASV janvārī notikušo iebrukumu Kapitolijā.
“Diemžēl mītiņu rīkošanas kultūra mainās. Vērtībās notikušas zināmas pārmaiņas. Līdz šim Lietuvā tika rīkoti piketi un mītiņi, ievērojot likumus. Tie netika apšaubīti. Tas, ko mēs redzējām vakar, bija pavisam cita veida mītiņš. Tas rada bažas," atzina Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena.
Policija izsauca papildspēkus no citām pilsētām. Tā norādīja, ka tās resursi šobrīd ir ierobežoti, ņemot vērā, ka daļa jānorīko ar migrantu apmetņu uzraudzīšanai. Otrdien vakarā migrantu nemieri atkal izcēlās Rūdninku poligonā izveidotajā apmetnē. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite uzskata, ka nekārtības pie Seima un migrantu nometnē bija koordinētas pretvalstiskas akcijas.
“Redzam noteiktus notikumus mūsu [migrantu] izmitināšanas centros, kurus, acīmredzot, koordinē noteikti spēki. Tie ir nemieri un, visticamāk, konkrētas provokācijas," spriež Bilotaite.
"Vakardienas notikumi, kas lika mūsu iestādēm pārgrupēt spēkus no citām vietām, noved pie vienīgā iespējamā secinājuma, ka kāds apzināti cenšas destabilizēt valsti.”
Seims otrdien pulcējās uz ārkārtas sesiju, lai risinātu gluži citus jautājumus, kas saistīti ar nelegālās migrācijas krīzi. Daļa deputātu tūlīt pēc sēdes vēl paspēja atstāt ēku, citi palikuši iekšpusē, vēl citi mēģina risināt sarunas ar protestētājiem.
Mītiņotāji tikmēr izkliedz apvainojumus gan politiķiem, gan žurnālistiem, bet policisti skaļruņos aicina viņus izklīst.
Lai apspriestu turpmāko rīcību, Seima frakciju vadītāji sanāca uz apspriedi pie spīkeres Viktorijas Čmilītes-Nilsenas un tikās ar policijas ģenerālkomisāru Renatu Požēlu.
Kā pēc šīs tikšanās pastāstījis Sociāldemokrātu frakcijas līderis Aļģirds Sīss, policijai Viļņā šobrīd trūkst spēku, lai izklīdinātu protestētājus, jo daudzi policisti norīkoti uz reģioniem apsargāt pēdējā laikā aizturētos nelegālos migrantus.
"Tie, kuri plānoja šo akciju, ļoti labi apzinās, ka Viļņā pašlaik nav tik daudz policistu, ka lielākā daļa atvilkta uz citurieni, tādēļ viņi var darīt visu, ko vēlas," žurnālistiem sacījis deputāts, piebilzdams, ka mītiņam atļauja bijusi izdota tikai līdz plkst. 18 vakarā, tādēļ tālākā protesta akcija uzskatāma par nesankcionētu.
Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Andrjus Navicks savukārt norādījis, ka protestētāji gan izteikuši vēlēšanos runāt ar politiķiem un uzklausīt argumentus, taču nepārprotami noskaņoti uz provokācijām, dala deputātus "savējos un svešajos" un uz mēģinājumiem sarunāties atbild ar klaigām un vardarbību.
Deputātu, kura automašīnu protestētāji bija aplenkuši un mēģināja atvērt durvis, izglāba policisti, tagad viņš patvēries pie parlamenta apsardzes. "Saka – šo ķeriet ciet, šis jāielenc. (..) Saprotu – viņiem vajadzīgs adrenalīns," spriedis Navicks.
Izceļas sadursmes
Otrdienas vakarā pie Seima izcēlušās sadursmes – policija ņēmusi talkā asaru gāzi un pret dažiem protestētājiem lietojusi spēku, savukārt daži protestētāji policistiem metuši ar ūdens pudelēm un akmeņiem.
Pie parlamenta ieradušies policijas īpašo uzdevumu spēki, kas agresīvākos protestētājus pa vienam ved projām. Policisti arī atspieduši mītiņotājus no Seima iekšpagalma vārtiem, ļaujot deputātiem izbraukt no autostāvvietas, tikmēr protestētāji klaigājuši un skandējuši "Kauns, kauns!".
Pie Seima redzamas arī neatliekamās palīdzības mašīnas. Ziņu aģentūras BNS žurnālisti novērojuši, ka vismaz pāris cilvēkiem apsaitētas galvas, citiem tiek mazgātas acis, ko skārusi asaru gāze.
Policijai palīgā ieradušies Sabiedrības drošības dienesta spēki. Lielākā daļa protestētāju no ēkas atstumti.
Policijas ģenerālkomisārs Renats Požēla žurnālistiem paziņojis, ka sākta pirmstiesas izmeklēšana par nemieru organizēšanu. Pēc viņa teiktā, viens policijas darbinieks operācijas laikā cietis, viņam savainota acs.
Požēla arī norādījis, ka policija dienas gaitā fiksējusi notiekošo un trešdien sāks identificēt iespējamos pārkāpējus, kuri var tikt saukti tiklab pie administratīvās, kā pie kriminālatbildības.
Kā skaidrojis ģenerālkomisārs, otrdien notikušo protesta akciju var iedalīt divās daļās – līdz plkst. 17 tai bijusi dota atļauja, taču daļa cilvēku nav izklīduši arī pēc tam un sākuši aktīvi darboties, lai bloķētu cilvēku un automašīnu kustību, tāpēc nolemts sākt policijas operāciju, taču bijis vajadzīgs laiks, lai atgādātu pie Seima policijas papildspēkus, jo policijai "pašlaik jāpilda daudz dažādu funkciju".
Kā sociālajā tīklā 'Facebook" rakstījusi iekšlietu ministre Agne Bilotaite, notiekošais pārkāpj jebkādas mierīgā pilsoniskā akcijā pieļaujamās robežas.
"Ticu mūsu darbinieku profesionalitātei un atbalstu viņus, kam jāgādā par mūsu valsts un tās simbolu aizsardzību. Šobrīd viņiem jau tā jāiztur milzīga slodze, rūpējoties par drošību nelegālo migrantu pagaidu izmitināšanas vietās. Pret vardarbību iecietības nebūs, atbildību nāksies uzņemties visiem, kuri pārkāpj Lietuvas Republikas likumus," viņa uzsvērusi.
Prezidents: Demokrātija nenozīmē anarhiju
Prezidents Gitans Nausēda aicinājis mītiņotājus ļaut deputātiem "civilizēti atstāt ēku".
"Demokrātija nenozīmē anarhiju. Jā, pilsoņiem ir tiesības protestēt un paust savu viedokli. Jā, politiķiem nevajadzētu piekarināt pilsoņiem birkas, bet gan pamatot un skaidrot savus lēmumus, pat ja tas prasa daudz laika un enerģijas un dažkārt pat varētu šķist bezcerīgi. Taču demokrātija nav anarhija. Vārda brīvība nenozīmē brīvību aizvainot, un protestu brīvība nenozīmē vardarbības brīvību," sociālajā tīklā "Facebook" otrdienas vakarā rakstījis prezidents, norādot, ka laikā, kad Lietuva saskārusies ar milzīgām problēmām, šķelšanās vājina valsti.
Protestētāji dienā pie parlamenta ēkas bija uzcēluši improvizētas karātavas ar uzrakstu "Vieta Lietuvas nodevējiem". Daļa mītiņa dalībnieku bija apvilkuši drēbes ar Dāvida zvaigznēm, kas atgādināja nacistu koncentrācijas nometņu ieslodzīto apģērbus, un skandēja "Nevakcinēto geto – nē!", pret ko jau izteikuši asus iebildumus Lietuvas ebreju pārstāvji.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte atvainojusies par šādu protestētāju rīcību.
"Nav pieļaujams devalvēt jēdzienus, kas apzīmē briesmīgas cilvēces traģēdijas," uzsvērusi valdības vadītāja. "Pašreizējās reālās un iedomātās dzīves neērtības nav salīdzināmas ar trimdu, genocīdu, holokaustu vai citām briesmīgām traģēdijām, kuras pārdzīvojušie cilvēki un viņu tuvinieki joprojām dzīvo ar rētām sirdī un dvēselē. Varu tikai nožēlot, ka holokausta un padomju represiju 80. gadadienā tiek lietoti šādi salīdzinājumi, kas aizskar to cilvēku piemiņu, kuri stāvēja bedres malā pirms nošaušanas vai nosala pie Laptevu jūras."
Lietuvas valdība plāno no septembra vidus noteikt stingrus ierobežojumus nevakcinētajiem un netestētajiem, kas cita starpā nozīmē, ka saslimšanas gadījumā viņi var zaudēt iespēju saņemt bezmaksas ārstēšanu.
Premjere uzsvērusi, ka karantīnas ierobežojumi noteikti tieši tādēļ, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību.
Kā ziņots, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Lietuvā pārsniedzis 200 un Covid-19 perēkļu skaits valstī aug jau trešo nedēļu. Aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vēl 517 cilvēkiem, bet slimnīcās pašlaik tiek ārstēti 323 Covid-19 pacienti.
