Vēl pirms balsojuma Navaļnija vadīto reģionālo organizāciju tīkls tika aizliegts un izformēts, viņa līdzgaitnieki vēlēšanām netika pielaisti, bet tā sauktā “gudrā balsošana” saskārās ar vēl nebijušu pretestību.
Kā ironizē slavenais Krievijas karikatūrists Sergejs Jolkins – “gudrajai balsošanai” Kremlis pretī lika “gudro” vēlēšanu komisiju, “gudros balsošanas karuseļus” un galu galā – “gudros vīrus ar stekiem”.
Skandalozi paredzamas vēlēšanas
Tādējādi valdošā partija “Vienotā Krievija” atkal uzvarējusi Valsts domes vēlēšanās. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem tā ieguvusi 49,8% balsu, kā arī uzvarējusi 198 no 225 vienmandāta apgabaliem. Kopā tas nodrošinās Kremļa partijai 324 no 450 vietām Valsts domē jeb tā saukto konstitucionālo vairākumu (divas trešdaļas mandātu).
Salīdzinot ar iepriekšējām Valsts domes vēlēšanām 2016. gadā, “Vienotā Krievija” gan ir zaudējusi pārdesmit mandātu. Vienlaikus ieguvēji ir Krievijas Komunistiskā partija, kas pieaudzējusi krēslu skaitu.
Pirmkārt, tas skaidrojams ar iedzīvotāju augošo neapmierinātību par ekonomisko situāciju, otrkārt, savu artavu devusi opozīcijas “gudrās balsošanas” stratēģija, LTV raidījumam “Pasaules Panorāma” stāsta Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins.
“Vēlēšanas bija paredzamas – “Vienotā Krievija” ieguva vairākumu. Tās bija ļoti skandalozas, jo nekad nav bijis tik liels falsifikāciju apmērs. Un tās, protams, ir sarūgtinošas zināmai daļai sabiedrības, kas gaidīja pārmaiņas. Pie šīs varas pārmaiņu nemēdz būt,” atzīst Oreškins.
Komunistiskā alternatīva
Kā viņš skaidro “Vienotās Krievijas” mandātu skaita sarukšanu un komunistu panākumus?
“”Tam ir vismaz divi iemesli. Pirmkārt, pieaugošā neapmierinātība iedzīvotāju vairākuma, tostarp provincē, ar valdošās partijas, Putina darbību, ar ekonomiskajiem rezultātiem.
Šie cilvēki vienkārši nezina citu alternatīvu kā komunistisko. Viņiem ir kanonizējies priekšstats par vareno Padomju Savienību, ka pie Staļina bija kārtība, nebija tādu bagāto, un viss piederēja tautai,” spriež Oreškins.
“Otrs iemesls bija gudrā balsošana. Šorīt biju ēterā vienā no populārākajām Maskavas radiostacijām, un, ar raidījuma vadītājiem trijatā runājoties, noskaidrojām, ka visi nobalsojām par komunistiem. Turklāt neviens nekad neesam bijuši šīs partijas atbalstītāji; par komunistiem nobalsojām tikai “gudrās balsošanas” stratēģijas dēļ.”
E-balsošana paver plašākas iespējas rezultātu viltošanai
Krievijas opozīcija un neatkarīgie novērotāji apsūdz varasiestādes par plašiem pārkāpumiem.
Šajās parlamenta vēlēšanās pirmoreiz bija iespējams nobalsot elektroniski, kam bija pievērsta īpaša uzmanība. To izmantot aicināja arī Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, pat publicējot video, kurā viņš balsoja tieši šādā veidā (vēl viens iemesls bija tas, ka Putinam nākas ievērot pašizolāciju pēc kontakta ar Covid-19 inficētām personām).
Tomēr opozīcija brīdinājusi, ka Krievijas gadījumā elektroniskā balošana nozīmē ar plašākas viltošanas iespējas. Turklāt uzticību neradīja arī tas, ka Maskavas elektroniskās balsošanas rezultāti tika publiskoti krietni vēlu, tika pirmdienas pēcpusdienā.
Pārzīmētā karte
Krievijas pētnieciskās žurnālistiskas tīmekļa izdevums “The Insider”, izmantojot oficiālos datus, izpētījis, kuri kandidāti Maskavā vienmandāta apgabalos būtu līderos, ja tiktu izmantoti tikai papīra biļeteni.
Saskaņā ar izdevuma publicēto karti galvaspilsētā, kur atbalsts opozīcijai parasti ir lielāks, vadībā izvirzījās Navaļnija komandas izveidotās “gudrās balsošanas” sistēmas rekomendētie kandidāti. Taču bilde būtiski mainās, kad tiek pieskaitīti elektroniskās balošanas rezultāti – līderos izvirzās valdošās partijas kandidāti.
Cietumā esošais opozīcijas līderis Navaļnijs secina: “Tehniski mēs redzam “gudrās balošanas” milzīgus panākumus. Maskavā un Sanktpēterburgā vispār bija triumfs.
Bet, godīgi sakot, kopējo rezultātu par “uzvarošu” nenosauksi. Mūsu rezultāts ir prasti nozagts. Pārzīmēts primitīvākajā veidā.”
Šajās vēlēšanās varētu būt nozagti pat 30% balsu, intervijā izdevumam “Meduza” atzina neatkarīgās vēlēšanu novērošanas organizācijas “Golos” pārstāvis Romāns Udots.
Vara kontrolē procesu
Lai vai kā, Putinam atkal ir nodrošināts vairākums Valsts domē, un tas viņam ļauj drošāk sagaidīt 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas. Tajās viņš varētu kandidēt jau uz sesto termiņu Krievijas līdera amatā (ieskaitot vienu termiņu, ko prezidenta postenī atsēdēja Dmitrijs Medvedevs).
“Pirmkārt, svarīga ir simboliskā šķautne – ka vara kontrolē procesu. Otrkārt, funkcionālā – reģionālās elites nodemonstrēja savu vadāmību, nodrošināja pareizo rezultātu. Kā viņi to nodrošināja – tā ir viņu darīšana. Līdz ar to Putins var droši virzīties uz 2024. gadu,” secina politologs Oreškins.
“Šis rezultāts, ja arī viņam nenodrošinās labprātīgu populācijas atbalstu, tad sliktākajā gadījumā [iznākumu] sazīmēs. Un neviens pat neiepīkstēsies. Nu, varbūt mazliet patrokšņos un nomierināsies.”
