2015. gadā noslēgtajā Parīzes klimata nolīgumā valstis apsolīja pastiprināt savu sadarbību, lai ierobežotu globālās temperatūras celšanos zem diviem, ideālā variantā pusotra, Celsija grādiem salīdzinājumā ar pirms industriālo līmeni. Šī mērķa sasniegšanai dalībvalstis apņēmās ievērojami samazināt kaitīgo izmešu apmērus, vienlaicīgi sniedzot palīdzību arī no klimata pārmaiņām visneaizsargātākajām valstīm. Tāpat dalībvalstis piekrita reizi piecos gados pārbaudīt dotos solījumus un nepieciešamības gadījumā savu ieguldījumu palielināt.
Kā iepriekš norādījis Starpvaldību Klimata pārmaiņu panelis, 2030. gadā emisiju apjomam būtu jābūt apmēram par 45% zemākam nekā 2010. gadā un tad būtu iespējams sasniegt mērķi – noturēt temperatūras celšanos 1,5 grādu robežās.
Līdz pērnā gada beigām savus klimata plānus ANO bija iesniegušas vien 75 valstis, kuras kopumā rada aptuveni trešo daļu kaitīgo izmešu. Taču šajos plānos dotie solījumi izmešu apjomu turpmāko 10 gadu laikā mazinātu vien par nepilniem 3%.
Kā paziņojusi ANO Klimata pārmaiņu konvencijas izpildsekretāre Patrīcija Espinoza, ar to vienkārši nepietiek, un valstīm būtu rūpīgi jāpārskata savi plāni.
"Ir neiespējami iedomāties, ka pat tad, kad mums draud ārkārtas situācija, kas potenciāli var novest pie dzīvības izzušanas uz mūsu planētas, par spīti daudzajiem pētījumiem, ziņojumiem un zinātnieku skaidrajiem brīdinājumiem – daudzas valstis vienkārši turpina savu "viss kā iepriekš" pieeju. Man ir nepieciešamas jūsu lielākās ambīcijas. Man ir nepieciešams jūsu labākais ieguldījums jūsu pārmaiņas nesošākie lēmumi. Es vēlos, lai jūs izstrādātu konkrētus plānus, lai pēc iespējas ātrāk atteiktos no fosilā kurināmā. Ja valdības ieguldītu triljonus dolāru, kas paredzēti ekonomiku atveseļošanai no Covid-19, zaļos un klimata noturīgos risinājumos, mums vēl ir iespējams mainīt šo notikumu trajektoriju," teikts Espinozas ziņojumā.
Viņa norādījusi, ka šis vēstījums galvenokārt attiecas uz vidējiem un lielajiem piesārņotājiem, īpaši Krieviju, Austrāliju, Japānu, Brazīliju un Dienvidkoreju, kuru ambīcijas nav bijušas pietiekamas.
Vienlaicīgi Espinoza atzīmējusi, ka ziņojums ir tikai neliels ieskats daudz plašākajā klimata rīcības plānā, kuru paredzēts apkopot pirms novembrī Glāzgovā gaidāmā COP26 klimata samita.
Līdz tam laikam savus plānus būs iesniegušas arī daudzas citas valstis. Starp tām aprīļa otrajā pusē sola būt arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Līdz ar Džo Baidena stāšanos ASV prezidenta amatā klimata jautājumiem atkal tiek piešķirta arvien lielāka nozīme, un to apstiprina arī ASV prezidenta īpašais sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs.
"Zinātnieki brīdina, ka, ja mēs vēlamies novērst klimata krīzes ļaunākās sekas, mums ir jāierobežo planētas sasilšana līdz 1,5 Celsija grādiem. Vairums zinātnieku ir vienisprātis par šo burvju skaitli.
Tie paši zinātnieki pirms trijiem gadiem mums pateica, ka mums ir aptuveni 12 gadu. Trīs gadus vēlāk, kas izniekoti galvenokārt mūsu bijušā prezidenta dēļ, diemžēl mēs redzam, ka 2030. gads ir tas brīdis, līdz kuram mums planēta ir jānostāda uz pareizā ceļa, lai ierobežotu sasilšanu šajā 1,5 grādu līmenī. Tāpēc mēs esam absolūti – bez jebkādiem jautājumiem – šīs izšķirošās desmitgades vidū," teica Kerijs.
Pagājušajā nedēļā klimata jautājumi tika apspriesti arī ANO Drošības padomes līmenī. ANO Ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir norādījis, ka klimata krīze, līdzīgi kā Covid-19 krīze, ir pierādījusi, kādu postu var nodarīt netradicionālie drošības draudi. Tie saistīti gan ar nabadzību, pārtikas trūkumu, gan cilvēku piespiedu pārvietošanos. Arī komentējot jaunāko ziņojumu, Gutērrešs uzsvēris, ka šis ir uzskatāms par sarkano brīdinājumu.
Līdzīgu emocionālu brīdinājumu pagājušajā nedēļā ANO pārstāvjiem veltīja arī viens no pasaulē pazīstamākajiem vides aktīvistiem sers Deivids Atenboro: "Lūdzu, saprotiet – klimata pārmaiņas ir lielākais apdraudējums drošībai, ar kādu ir saskārušies mūsdienu cilvēki. Es jūs neapskaužu par to atbildību, ko tas uzliek uz jums un jūsu valdībām. Mēs esam izgājuši no drošā un stabilā klimata perioda, kas ļāva piedzimt mūsu civilizācijai, un atkāpšanās ceļa nav.
Nav svarīgi, ko mēs darām tagad, jo ir par vēlu, lai izvairītos no klimata pārmaiņām. Un visnabadzīgākie, visneaizsargātākie un tie, kuri jūtas visnedrošāk, jau tagad sāk ciest."
Savukārt, raksturojot pašreizējo situāciju pasaulē, Espinoza izteikusies visai tēlaini. Pēc viņas vārdiem, mēs pašlaik visi ar aizsietām acīm klejojam pa mīnu lauku un katrs nākamais solis var nozīmēt traģēdiju.
