Pēc ilgiem izvairīšanās gadiem, Ženēvā ANO komisijai pretim sēdās Vatikāna delegācija. Tas ir viens no jaunākajiem Katoļu baznīcas vadības centieniem atgūt uzticību katoļu garīdzniecībai, apkarot dzimumnoziegumus pret bērniem un sniegt palīdzību upuriem.
Lai gan Vatikāns ratificējis ANO bērnu tiesību konvenciju jau 1990. gadā, līdz šim Vatikāns palika izvairīgs. Tika apgalvots, ka Svētais Krēsls ir atsevišķs no Baznīcas un katoļu garīdzniecības veiktie noziegumi ir jāizmeklē attiecīgās valsts tiesībsargājošajām iestādēm. Tomēr, stājoties amatā, pāvests Francisks demonstrējis ievērojamu attieksmes maiņu, ko varēja vērot arī Ženēvas tikšanās gaitā.
„Beigu galā nav attaisnojuma vardarbībai pret bērnu vai viņu izmantošanai. Tādus noziegumus nevar attaisnot. Neatkarīgi no tā, vai tie veikti mājās, skolās, kopienās, sporta vai reliģiskās iestādēs. Tā ir Svētā krēsla ilgtermiņa politika,” pauda Svētā krēsla pastāvīgais novērotājs pie ANO Ženēvā Silvano Tomāzī.
ANO komisija pieprasījusi arī Vatikānā rīcībā esošās ziņas par visiem dzimumnoziegumu pret nepilngadīgajiem gadījumiem kopš 1995.gada. Vatikāna pārstāvjiem uzdeva jautājumus par gadījumiem, kad priesteriem, klosteru māsām un mūkiem saglabājies kontakts ar upuriem arī pēc dzimumnoziegumu pastrādāšanas, kā arī par upuru sūdzību noklusēšanu.
„Ir laiks baznīcai pārtraukt savu slepenības politiku. Baznīca liek rūpes par savu reputāciju augstāku par upuru ciešanām. Tādēļ mani iepriecināja ziņas par Vatikāna un Apvienoto Nāciju pārstāvju tikšanos. Es neuzstājos pret Vatikānu un nes nevēlos, lai baznīca domātu, ka upuri vēršas pret to. Mēs aizstāvam paši savu dzīvi, tomēr mēs arī pieprasām taisnību,” sacīja priestera uzmākšanās upuris Teodoro Pulvirenti.
Aizvadīto desmit mēnešu laikā, kuros Baznīcas virsgans ir pāvests Francisks, mainīta arī Vatikāna likumdošana. Paplašināta definīcija noziegumiem pret nepilngadīgajiem, pastiprināta atbildība, kā arī mainīti kritēriji, pēc kuriem notiek garīgā personāla izvēle.
