ĪSUMĀ:
- Uzmanību vēlēšanām pievērsa plaši opozīciju protesti pret kandidātu nereģistrēšanu.
- Eksperts: Varas acīs godīgas velēšanas ir ceļš uz varas zaudēšanu un pilnīgu murgu.
- Navaļnijs aicina uz “gudro balsošanu” – vienkārši balsot par otro spēcīgāko sarakstu.
- Pašā opozīcijā nav vienprātības par “gudro balsošanu”.
- „Eho Moskvi” galvenais redaktors: Vara meklē aizstājēju Navaļnijam.
Kandidātu nereģistrēšana noved pie masu protestiem
Ļoti iespējams, ka 8. septembrī gaidāmās vēlēšanas daudzos Krievijas reģionos un īpaši galvaspilsētā Maskavā šogad nebūtu piesaistījušas tik lielu uzmanību, ja vien nebūtu šīs vasaras otrās puses notikumu. Tos aizsāka vairāku neatkarīgo deputātu apgalvojumi par daudzskaitlīgajiem pārkāpumiem kandidātu reģistrācijas procesā.
To dēļ opozīcijas kandidātiem faktiski tika liegta iespēja startēt vēlēšanās, lai arī reģistrācijai nepieciešamie paraksti tika savākti un pat atzīti par īstiem.
Sākotnēji pieprasot pielaist neatkarīgos kandidātus pie vēlēšanām, Maskavas centrs piedzīvoja lielākās protesta akcijas pēdējo gadu laikā. Un arī lielāko skaitu aizturēto – divās no šīm akcijām, kas turpinājās vairākas nedēļas nogales pēc kārtas, aizturēto skaits ievērojami pārsniedza tūkstoti.
Daudzi no šo akciju dalībniekiem tagad figurē krimināllietās par masu nekārtībām, taču vairums ekspertu, novērotāju un vienkāršo iedzīvotāju ir pārliecināti – masu nekārtību nebija. Pārlieku liela policijas vardarbība gan!
Specdienesti gan uzskata, ka opozīcijas partijas šādu protestu rīkošanai varētu būt saņēmušas finansējumu no ārvalstīm.
“Varas acīs – godīgas vēlēšanas ir ceļš uz pilnīgu murgu”
Vairums komentētāju ir vienisprātis par to, ka Maskavas domes vēlēšanas pašreizējā spēku sadalījumā nekādas būtiskas izmaiņas nebūtu nesušas. Pie varas joprojām paliktu pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins, kurš pārstāv valdošo partiju „Vienotā Krievija”.
Galu galā iepriekšējās vēlēšanās šī partija un tai lojālie politiskie spēki ieguva kontroli pār 38 apgabaliem no 45. Taču, iespējams, šoreiz scenārijs varēja izvērsties citādāks.
Jurija Levadas analītiskā centra sociālās kultūras pētījumu nodaļas vadītājs Aleksejs Levinsons uzskata, ka varai šādi varbūtēji scenāriji nav nepieciešami.
“Vara baidās no precedenta radīšanas, turklāt esmu pārliecināt, ka baidās centrālā vara. Viņi baidās, ka cilvēki atzīs par iespējamu ar vēlēšanu palīdzību ietekmēt valsts politisko kursu. Un pašreiz valdošais grupējums to traktē kā varas zaudēšanu.
Viņiem liekas, ka no tā jau ir tiešs ceļš uz pilnīgu murgu, piemēram, krāsu revolūcijām un tā tālāk,” skaidroja Levinsons.
Tik tiešām, drīz pēc protesta akciju sākuma ne reizi vien izskanēja apgalvojumi par to, ka Krievijas pilsoniskā sabiedrība beidzot ir modusies un spējusi paust savu neapmierinātību ar Vladimira Putina varu. Tika vilktas paralēles arī ar astoņdesmito gadu beigām un neatkarības kustībām Baltijā. Bet, atklāti sakot, sekojot līdzi šīm protesta akcijām, tāda sajūta neradās.
Un pamazām, atzīstot, ka sākotnēji izraudzītā stratēģija augļus nenesīs, turpmākos soļus nācās pārdomāt arī Krievijas opozīcijas spēkiem, kas sāka vairāk koncentrēties uz prasību atbrīvot politieslodzītos un izbeigt protesta akciju dalībnieku vajāšanu.
Un galu galā atkal ir izveidojusies situācija, kurā skaidrības par vēlēšanu iznākumu nav. Uz to norāda arī Aleksejs Levinsons.
“Pagaidām nav skaidrs, kā notiks pati balsošana. Pats labākais iznākums pašreizējai varai būs tad, ja aktivitāte būs ļoti zema un ja visi tie, kuri draudēja ar savu neapmierinātību, neatnāks uz vēlēšanām un ne par vienu nebalsos. Bet pārējā kontingenta nostāja ir skaidra – viņi ir varai labvēlīgi noskaņoti vai arī to ir iespējams regulēt un koriģēt. Un rezultātā savos krēslos domē tāpat būs tie, kuriem tur ir jābūt,” sprieda Levinsons.
“Ir gan iespējams arī variants, ka salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits var nobalsot ne par varas partiju. Tie būs Komunistiskās partijas un liberāldemokrātu kandidāti.
Šādā gadījumā var rasties visai neveikla situācija, taču domāju, ka viņi atradīs izeju no šīs situācijas,” paredzēja Levinsons.
Levinsons pieļauj, ka pēc vēlēšanām opozīcijas aktivitātes varētu pierimt vai pat pilnībā apstāties. Taču ir iespējama protestu pastiprināšanās, kas savukārt veicinās arī šo protestu asāku apspiešanu.
Par daudz nereālāku iespēju Aleksejs Levinsons uzskata neapmierinātības un protesta akciju izplatīšanos citos Krievijas reģionos. Par to liecina kaut vai tas, ka līdz šim gaidāmās vēlēšanas nav izraisījuši plašāku rezonansi citos Krievijas reģionos.
“Gudrā balsošana” – nevajag domāt, bet vienkārši balsot
“8. septembrī „Vienotā Krievija” un visi tās zaglīgie deputāti atkal atnāks, lai savāktu savas deputātu vietas un paziņotu, ka viņi valda mūsu vārdā. Pretoties tam var tikai „gudrā balsošana”,” - ar tā dēvētās gudrās balsošanas projektu viens no redzamākajiem opozīcijas līderiem Aleksejs Navaļnijs nāca klajā jau pagājušā gada rudenī.
Un šī projekta mērķis ir atņemt valdošajai partijai „Vienotā Krievija” balsis dažādās reģionālajās vēlēšanās, tostarp Maskavas domes vēlēšanās.
Navaļnijs turpina apgalvot, ka valdošās partijas kandidāti parasti saņem vien aptuveni 50% balsu, taču citu politisko spēku sašķeltības dēļ tāpat uzvar.
Tāpēc tiek piedāvāts balsot par to opozīcijas kandidātu, kuram ir vislielākās izredzes uzvarēt, neatkarīgi no tā, kādu partiju viņš pārstāv – komunistus vai liberāldemokrātus no tā dēvētās sistēmiskās opozīcijas. Un šo kandidātu izvēlētos tieši Navaļnija štābs.
Šis piedāvājums Maskavas domes vēlēšanu priekšvakarā ir guvis visai plašu rezonansi, jo viedokļi par šādas sistēmas efektivitāti vai nepieciešamību dalās.
Politologs Aleksandrs Morozovs norādīja - ja vēlētājs ir izlēmis šādu sistēmu izmantot, viņam uz to ir pilnībā jāpaļaujas.
“Tiem, kuri izlems sekot „gudrajai balsošanai”, ir jāseko Navaļnija štāba rekomendācijām, un šeit nav vajadzīga iedziļināšanās. Jo, tiklīdz jūs sāksiet iedziļināties, tās izrādīsies (kā tiek rakstīts internetā) vienādas mēslu šķirnes un jūs nevarēsiet izdarīt nekādu izvēli. Jo mums ir „Sobjaņina saraksts, kas vienlaicīgi ir arī „Vienotās Krievijas” saraksts, un ir kaut kādi otrie kandidāti, kuri pēc socioloģiskām aptaujām, iespējams, ir pietuvojušies Sobjaņina saraksta kandidātiem.
Tur nevajag domāt, bet vienkārši balsot un viss. Līdz ar to, vai nu notiks Sobjaņina saraksta gāšana vai arī ne. Bet to rādīs tikai vēsture,” pauda Morozovs.
Līdzīgu viedokli pauž arī televīzijas kanāla „Dožģ” raidījumu vadītājs Mihails Fišmans, kurš ir pārliecināts, ka Maskavas mērijā no šīs stratēģijas baidās un joprojām nevar saprast, kā tai pretoties.
Mihails Fišmans arī uzskata, ka šāds protesta balsojums ir efektīvāks par nekā nedarīšanu vai biļetenu bojāšanu.
“Kāds būs rezultāts, mēs nezinām. Izdosies gāzt Sobjaņina sarakstu vai neizdosies? Ja izdosies, tas vispār būs kaut kas milzīgs.
Taču, pat ja neizdosies – pats aktīvas pozīcijas fakts tiem, kuri vēlas piedalīties politiskajā cīņā, liekas labākais iznākums. Nevis tu vienkārši sēdi uz dīvāna, bet kaut ko dari. Jebkurš politisks protests Krievijā līdz šim izskatījās tieši tā,” sacīja Fišmans.
“Gudro balsošanu” arī opozīcijā kritizē kā amorālu
Diskusijās par „gudro balsošanu” bieži vien tiek norādīts uz 2011. gada vēlēšanām, kad citi politiskie kandidāti aicināja vai nu vēlēšanas boikotēt, vai arī bojāt biļetenus, kā to rosināja nelaiķis Boriss Ņemcovs.
Aleksejs Navaļnijs savukārt mudināja balsot par jebkuru partiju, izņemot „zagļu un krāpnieku partiju”. Un, kā tiek uzskatīts, ja balsis būtu saskaitītas godīgi, tieši Navaļnija stratēģija izrādītos veiksmīgākā.
Viens no tā laika Navaļnija konkurentiem un Ņemcova līdzgaitniekiem, foruma „Brīvā Krievija” organizators Garijs Kasparovs arī šoreiz ir pret „gudro balsošanu”.
“Ir pagājuši astoņi gadi, un ir acīmredzams, ka situācija šoreiz ir kardināli atšķirīga, jo mēs visu zinām par tā dēvētajām opozīcijas partijām. Par to, ka viņas balsoja par „Dimas Jakovļeva sarakstu”, par citiem kropliem likumiem, par Krimas aneksiju. Viņas nekad nav bijušas opozīcijā. Tas ir tieši tas, par ko es un Boriss Ņemcovs runājām 2014. gadā, un tieši to pierādīja „gudrais balsojums” 2011. gadā. Toreiz tas palīdzēja pagriezt protestu kustību, taču šoreiz uz to nav nekādu cerību.
Turklāt klāt nāk amorālais aspekts. Man izklausās briesmīgi balsot tā, kā saka Navaļnijs.
Brīva izvēle paredz man tiesības pašam brīvi izvēlēties, par ko balsot, nevis tā, kā man norādīs Alekseja Navaļnija „gudrā balsošana”,” klāstīja Kasparovs.
"Gudrās balsošanas" sistēmai pretojas arī vēl viens no redzamākajiem opozīcijas aktīvistiem Mihails Hodorkovskis, kurš uzskata, ka cilvēku nevar piespiest balsot par kandidātu, par kuru viņš citkārt nebalsotu.
Viņš aicina balsot par to kandidātu, kuru atļauj viņa sirdsapziņa. Turklāt, Hodorkovskis pieļauj, ka personas datu nodošana Navaļnijam faktiski varētu liecināt par viņa iespējamo sadarbību ar drošības dienestiem.
Vēl viens no opozīcijas aktīvistiem „Pārmaiņu partijas” vadītājs Dmitrijs Gudkovs savukārt piedāvā balsot tikai par tiem kandidātiem, kuri publiski atbalsta prasību atbrīvot arestētos sabiedriskos aktīvistus.
“Vara meklē Navaļnijam aizstājēju”
Pagaidām ir grūti teikt, vai „gudrā balsošana” sniegs savus rezultātus, jo Navaļnija štāba piedāvātie kandidāti kļūs zināmi tikai pašā vēlēšanu priekšvakarā, lai novērstu iespēju varas iestādēm pēdējā brīdī veikt kādas sev vēlamas korekcijas.
Aleksejs Levinsons norādīja, ka šis „gudrās balsošanas” izmēģinājums tomēr var sniegt divas ļoti nozīmīgas lietas – pirmkārt, Aleksejs Navaļnijs varēs pārliecināties, cik populārs viņš ir un cik daudz cilvēku viņam atsaucas. Otrkārt, arī varai būs iespējams noskaidrot, ar cik spēcīgu un populāru pretinieku viņiem ir jācīnās.
Savukārt radiostacijas „Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs pieļauj, ka, iespējams, vara pašlaik jau ir sākusi meklēt kādu potenciālo Navaļnija aizstājēju.
“Vara meklē Navaļnijam aizstājēju. Man liekas, viņam tiek radīts konkurents,” sprieda Venediktovs.
“Pagaidām tā ir tikai tāda miglā tīta ēna. Tas vēl rūpīgi jāpapēta. Bet izskatās, ka ar Navaļniju ir izlemts cīnīties tā – atrast jaunāku un daudz radikālāku Navaļniju, lai sāktos radikalizācija un nāktu tā radikālā jaunatne, kuras līdz šim nebija. Viņiem ir vajadzīgs savs līderis. Cits. Radikāls. Un tagad mēs viņam izveidosim celiņu,” skaidroja Venediktovs.
Viņš norādīja, ka Krievijas vēsturē šāda taktika nebūt nav sveša, turklāt jaunais līderis pat var neapzināties, ka ir tikai māneklis.
Šādai personai tiek ļauts radikalizēties, bet brīdī, kad sākas runas par režīma gāšanu, tiek apspiesta visa kustība.
Taču pēc Venediktova domām, pirms nedēļas nogalē paredzētajām vēlēšanām daudz svarīgāka tomēr ir tieši diskusija par politisko morāli.
“Šai diskusijai faktiski nav nekādas saistības ar 8. septembra vēlēšanām vai balsojumiem. Tas ir jautājums par morāli politikā. Kur politiķiem ir sarkanā līnija koalīcijas veidošanai. Pat ja tā ir virtuāla. Un katram politiķim tā ir atšķirīga. Un man liekas, ka jau pats fakts par šādas diskusijas esamību attaisno šo „gudro balsošanu”. Pats fakts, ka mēs tagad saprotam, kas atšķir Navaļniju no Hodorkovska, Hodorkovski no Gudkova, Gudkovu no Javļinska un tā tālāk.
Un tālāk jau ir tava kā vēlētāja izvēle. Tev ir svarīgs morāles aspekts vai nav,” uzsvēra Venediktovs.
Par to, kāds būs Maskavas domes vēlēšanu iznākums, mēs uzzināsim jau nākamās nedēļas sākumā. Kā prognozē Aleksejs Venediktovs, ļoti iespējams, ka valdošā partija varētu zaudēt vēl aptuveni septiņus līdz astoņus Maskavas apgabalus, taču tās kontrolē joprojām būs divas trešdaļas pilsētas.
Pat ja izdotos uzveikt Sergeja Sobjaņina sarakstu, eksperti šaubās, vai patiesie ieguvēji tiešām būtu vienkāršie maskavieši vai arī vienkārši kāds cits „Kremļa tornis”.
