ĪSUMĀ:
- Cilvēki Ziemeļīrija ir pret "Brexit". Daļa vēlēšanas uzskata par iespēju paust savu viedokli.
- Pierobežas pilsētā noguruši no sarunām par "Brexit". Baidās vienīgi no vardarbības ''cietās robežas'' gadījumā.
- Eksperts uzskata, ka vēlēšanās vienīgā tēma būs "Brexit".
- Lēš, ka aktivitāte varētu būt augstāka nekā citus gadus.
- Londonā cilvēkiem atšķirīgi viedokļi par valsts turpmāko virzību.
Belfāstas iedzīvotāji ir pret "Brexit"
Latvijas Radio viesošanos Lielbritānijā sāka ar Ziemeļīrijas galvaspilsētas Belfāstas apmeklējumu, ierodoties 12. aprīlī, no 29. marta pārceltajā datumā, kad Lielbritānijai bija jāaiziet no Eiropas Savienības. Taču vien dienu iepriekš tika pieņemts lēmums šo notikumu vēlreiz pārcelt uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka Lielbritānijai, visticamāk, būs jārīko EP vēlēšanas.
Latvijas Radio aptaujāto pilsētas iedzīvotāju atbildes liecina, ka vismaz Ziemeļīrijā nostāja ir skaidra – viņi balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā un joprojām nekur nav pazudis sapnis par vienotu Īrijas salu.
Ne vienam vien pasprūk dalījums – viņi, tas ir briti, un mēs – ziemeļīri.
Tāpēc daudzi no vēlētājiem lielas cerības liek uz republikāņu partijas "Sinn Fein" panākumiem. "Sinn Fein", kas iestājas par Ziemeļīrijas un Īrijas apvienošanu, pašlaik vietējā parlamentā ieņem tikpat vietu, cik britu premjerministres Terēzas Mejas koalīcijas partneri no Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partijas, kas uzstāj uz Apvienotās Karalistes vienotību. Abas šīs partijas cer savus pārstāvjus redzēt arī Eiropas Parlamentā.
"Mums nav citas izvēles – mēs savlaicīgi nepieņēmām lēmumu, un maksa par to ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošana. Tas nav nekas vairāk kā slikts joks, bet mums tam ir jāiet cauri, jo tādas ir likuma prasības. Ja mēs vēl kādu laiku būsim Eiropā, mums tur ir jābūt pārstāvētiem. Taču visa šī lieta ir muļķīga," stāstīja kāds vietējais iedzīvotājs.
Savukārt kāds cits redzēja ieguvumu no vēlēšanām: "Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadījumā stiprināsies pozīcijas tām partijām, kuras atbalsta palikšanu Eiropas Savienībā. Un tas galu galā var novest pie 50. panta atcelšanas. Tas mani tīri labi apmierina."
Pierobežas pilsētā diskusijas par "Brexit" cilvēkus nogurdinājusi
Lai arī Ziemeļīrija "Brexit" sāgas dēļ ir nonākusi pastiprinātas uzmanības centrā tās robežas jautājuma dēļ, tā vien šķiet, ka paši pierobežas iedzīvotāji par turpmāko notikumu attīstību īpaši nesatraucas. Par to Latvijas Radio pārliecinājās arī sestdienā, dodoties uz Midltaunu - pilsētu uz robežas ar Īrijas Republiku.
Midltaunai cauri iet tikai viena iela un, kā jau sestdienā, tā ir ļoti tukša. Vienīgie cilvēki manāmi vien pie alkohola veikala un, kā jau īriem ierasts, arī krogā. Tur sastaptie vīri nav sajūsmā ne par vēlēšanām, ne ziemeļīru partiju piedāvājumu:
"Ja viņi aizies no Eiropas Savienības, kā viņi saņems naudu no Eiropas Savienības? Visu šo gadu laikā Eiropas Savienība ir noturējusi šo valsti un visu Īriju pie dzīvības," uzsvēra kāds vietējais iedzīvotājs.
Tieši subsīdiju jautājums ir viena no aktuālākajām tēmām, jo, kā var noprast no vietējo mediju stāstītā, fermeri pašlaik piedzīvo lielu krīzi. "Brexit" neskaidrības radītās depresijas dēļ ik nedēļu Lielbritānijā pašnāvību izdarot viens lauksaimnieks. Tāpat tiek stāstīts, ka pierobežā uzņēmēji "Brexit" kārtējās pārcelšanas dēļ ir nonākuši grūtībās, jo nav kur likt iepriekš sagādātos produktu krājumus.
Arī citos Midltaunas veikalos sastaptie cilvēki atzina, ka pierobežā nav ne pietiekami informēti, ne arī interesējas par Eiropas vēlēšanām vai pat "Brexit", jo tas vienkārši visiem ir apnicis. Vienīgais no kā baidās, ir no vardarbības atsākšanās gadījumā, ja tiks atjaunota tā sauktā ''cietā robeža'', kā arī no tā, ka ceļošanai uz kaimiņvalsti būs nepieciešami īpaši dokumenti un atļaujas.
Vēlēšanās viens jautājums - "Brexit"
No Belfāstas Latvijas Radio devās uz Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu. Tajā ierodoties, par EP vēlēšanu tuvošanos neliecina pilnīgi nekas, jo Londonas ielas ir pārņēmuši klimata aizstāvju protesti. Tā kā valdošā Konservatīvā partija un opozīcijā esošie leiboristi joprojām meklē iespējamos kompromisus, lai no Eiropas Savienības varētu izstāties tomēr bez EP vēlēšanu sarīkošanas, lielāka uzmanība ir pievērsta diviem jauniem politiskiem spēkiem – bijušā Apvienotās Karalistes neatkarības partijas līdera un pamanāmākā "Brexit" aizstāvja Naidžela Farāža jaundibinātajai "Brexit" partijai, kā arī no Leiboristu partijas aizgājušo neatkarīgo deputātu izveidotajai proeiropeiskajai grupai "Change UK". Abām no tām EP vēlēšanās tiek prognozēti vērā ņemami panākumi, "Brexit" partijai – pat uzvara.
Taču kopumā politisko un pilsonisko pasivitāti interneta aptauju vietnes "YouGov" pārstāvis Kriss Kērtiss skaidro ar to, ka šīs ir negaidītas vēlēšanas un neviens nedomāja, ka tās vispār būs jārīko:
"Līdz šim mēs aptaujās redzam, ka debates abos galos esošie cilvēki virzās prom no abām tradicionālajām partijām – leiboristiem un konservatīvajiem. Viņi gatavojas balsot par partijām, kurām ir ļoti stingra nostāja "Brexit" jautājumā.
Vienā pusē ir vēlētāji, kas vēlas palikt Eiropas Savienībā, aiziet no leiboristiem un gatavojas protesta balsojumam, lai atbalstītu otro referendumu rosinošās partijas. Otrā pusē ir valdošā konservatīvā partija, kurai šajās EP vēlēšanās klāsies ļoti grūti.
Vēlētāji viņus pamet par labu Naidžela Farāža "Brexit" partijai, kas vēlas izstāties bez vienošanās vai ar vienošanos, kas, viņuprāt, labāk ievēro pirmā referenduma rezultātus. Konservatīvā partija var uzrādīt sliktākos rezultātus kopš tās dibināšanas 19. gadsimtā."
Kērtiss norādīja, ka abu lielāko partiju popularitātes kritums varētu būt saistāms arī ar abu partiju līderu – Terēzas Mejas un Džeremija Korbina popularitātes mazināšanos. Kā otru iemeslu viņš min faktu, ka abas partijas vēlas izpatikt visiem, tiek meklētas dažādas maigākas versijas un kompromisi, taču to pozīcija "Brexit" jautājumā tā arī nav līdz galam skaidra. Par visai nereālu Kērtiss uzskata iespējamību, ka dažādas proeiropeiski noskaņotas partijas, kuras vēlēšanās varētu iegūt katra pa 10% balsu, varētu apvienot spēkus, jo to apgrūtina britu vēlēšanu sistēma.
Tāpat viņš prognozē, ka šīs vēlēšanas būs atšķirīgas, jo tajās dominēs tikai viens jautājums:
"Es nebūšu pārsteigts, ja mēs šai kampaņai iziesim cauri bez neviena cita jautājuma, izņemot "Brexit" tēmu. Abas lielākās partijas uz to liks īpašu uzsvaru. Citi jautājumi, kuri, iespējams, ir daudz svarīgāki un ar kuriem jaunajiem parlamenta deputātiem tiešām reāli būtu jānodarbojas Briselē, tuvākajās nedēļās, visticamāk, neiegūs faktiski nekādu atspoguļojumu."
"Brexit" jautājums pilnīgi noteikti būs izdevīgs Farāža "Brexit" partijai un, ja izstāšanās no Eiropas Savienības tiks vēl atlikta, viņš to var izmantot kā līdzekli savas partijas popularitātes vairošanā nākamajās parlamenta vēlēšanās. Ja "Brexit" tomēr tiks īstenots visai drīz, arī partijai tiek prognozēts noriets.
Sagaidāms, ka labus rezultātus uzrādīs arī proeiropeiskās partijas, taču, kā norādīja Londonā bāzētā Eiropas Reformu centra pārstāvis, bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īens Bonds, daudz labāki panākumi būtu iespējami, ja šie spēki apvienotos:
"Viena no galvenajām problēmām tai grupai, kas atbalsta palikšanu Eiropas Savienībā, ir nespēja vienoties par kopīgu kandidātu sarakstu. Viņi visi startē atsevišķi. Ja jūs saskaitītu balsis, kas tiks nodotas par liberāldemokrātiem, zaļajiem, izteikti proeiropeisko jauno partiju "Change UK" un skotu nacionālistiem, jūs iegūtu ļoti labu pārstāvniecību. Taču, ja šīs balsis ir sadalītas starp atsevišķām partijām, deputātu skaits būs mazāks."
Kā pirms vēlēšanām ir izteicies Lielbritānijas finanšu ministrs Deivids Hemonds, valdība joprojām dara visu iespējamo, lai vēlēšanas tomēr nebūtu jārīko. Galu galā, būtu ļoti grūti motivēt iedzīvotājus piedalīties balsojumā par dalību institūcijā, kur britu deputāti tā arī var nesākt strādāt. Īens Bonds gan līdz galam nepiekrīt viedoklim par to, ka līdzīgi kā iepriekš arī šoreiz dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās būs ļoti zema. Pēc viņa domām, ir virkne faktoru, kas liecina par pretējo:
"Ir izskanējuši pieņēmumi, ka cilvēki varētu piedalīties vēlēšanās aktīvāk, nekā to ir darījuši iepriekš. EP vēlēšanas vienmēr Lielbritānijā ir izraisījušas tādu kā apātiju. Taču pēdējā laikā cilvēki lielā skaitā piedalās gājienos gan par vēl vienu referendumu, gan par nepieciešamību ratificēt Terēzas Mejas vienošanos. Un ir arī ļoti daudz motivētu cilvēku, kuri uzskata, ka mums jau bija jāpamet Eiropas Savienība.
Tāpēc ir iespējams, ka aktivitāte var būt arī diezgan liela, taču neviens to skaidri nezina."
Londonā cilvēkiem dažādi viedokļi par EP vēlēšanām
Londona tradicionāli tiek uzskatīta par patiesi kosmopolītisku pilsētu. Un līdzīgi kā britu sabiedrībā nav vienota viedokļa par to, kādam būtu jābūt turpmākajam valsts virzības scenārijam, atšķirīgi ir arī Latvijas Radio sastapto pilsētnieku viedokļi par to, kādu politisko spēku atbalstīt gaidāmajās EP vēlēšanās.
"Manuprāt, vēlēšanas ir lieliska lieta, jo "Brexit" ir katastrofa. Mums būtu jāpaliek Eiropas Savienībā, tāpēc, manuprāt, šis būs kā vēl viens referendums. Tas, par ko balsošu, būs atkarīgs no kandidātiem. Taču es izvēlēšos jebkuru, kuram ir iespējas uzvarēt un kurš aizstāvēs palikšanu Eiropas Savienībā," stāstīja kāds pilsētas iedzīvotājs.
Savukārt kāds cits bija skeptiski noskaņots:
"Šīm vēlēšanām nebija jānotiek, jo valsts ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par izstāšanos.
Eiropas Savienība kopā ar šajā valstī pastāvošo varu dara visu iespējamo, lai necienītu iedzīvotāju demokrātisko izvēli. Eiropas Savienība pret Apvienoto Karalisti vairs neattiecas kā pret senu draugu, un man par to kauns. Vai es piedalīšos vēlēšanās? Jā, un es balsošu par "Brexit" partiju. Es esmu demokrāts – ja mēs būtu nobalsojuši par palikšanu, es to pieņemtu, jo tāda ir demokrātija. Bez tā – ir haoss."
Lai kāds arī būtu EP vēlēšanu iznākums Lielbritānijā, viens gan ir skaidrs – britu aiziešana no Eiropas Savienības ievērojami izmainīs vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā, dažām valstīm iegūstot vairāk deputātu vietu. Neskaidra ir arī, piemēram, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas nākotne pēc tam, kad to pametīs tās lielākā partija – Lielbritānijas Konservatīvā partija. Un atkal – nav skaidrs, vai tas notiks jau pašā jaunā parlamenta sasaukuma darbības sākumā vai kaut kad vēlāk.
