1994. gadā naktī vētrā Baltijas jūrā pusceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrimušā pasažieru prāmja “Estonia” atdusas vietā šomēnes notika sākotnējās izpētes darbi, lai ar zemūdens robotiem un augstas izšķirtspējas kamerām izpētītu vides apstākļus jūras gultnē un vraka stāvokli pirms nākamgad plānotās galvenās izpētes.
Vraks ir uz cietas gultnes
Jauna izmeklēšana par prāmja nogrimšanas apstākļiem sākta pēc pērn publicētas zviedru dokumentālas filmas, kurā kuģa labajā sānā redzams četrus metrus plats caurums, raisot šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.
Jaunās izmeklēšanas vadītājs ir Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja priekšnieks Renē Arikass.
“Deformācijas garums ir vismaz 22 metri un augstums vismaz četri metri. Precīzs deformācijas lielums nav zināms, jo tā turpinās zem kuģa vraka,” stāsta Arikass.
Sarunā ar Latvijas Televīziju viņš norāda, ka caur atvērumu var saskatīt vraka iekšpusi, arī automašīnu klāju. Jautāts par cauruma izveidošanās iespējamiem iemesliem, Arikass norāda – iegūtie materiāli liecina, ka iepretim bojātajai vietai atrodas granīta atsegums.
“Tā acīmredzami ir tā sauktā cietā gultne. Tā nav mīksta gultne, piemēram, smiltis vai māls. Un, tā kā gultnes konfigurācija precīzi atbilst bojājuma konfigurācijai labajā bortā, visticamāk, tas ir iemesls deformācijai.”
Lielākā daļa eņģu ir salūzušas
Šomēnes veiktā izpēte arī atklājusi, ka prāmja priekšgala auto uzbrauktuve ir atdalījusies no eņģēm un nokritusi, lielākā daļa eņģu ir salūzušas.
“Patlaban ir grūti pateikt, vai tas ir laika zobs vai kādi citi iemesli. Tas mums jāanalizē. Tam būs nepieciešami gan priekšgala uzbrauktuves, gan eņģu papildu apsekojumi.
Mēs zinājām, ka priekšgala uzbrauktuve jau iepriekš bija daļēji atvērusies aptuveni metra platumā un karājās uz divām eņģēm. Iepriekš viena eņģe jau bija deformēta, un otrā eņģe joprojām bija savā vietā. Tagad var redzēt, ka viena no tām ir pilnībā salūzusi, bet otra – deformējusies.”
Iegūto datu daudzums ir liels, un to apstrādei būs nepieciešami aptuveni trīs mēneši, pēc tam gaidāms galīgais ziņojums par gultnes ģeoloģiju un vides apstākļiem. Nākamgad pavasarī paredzēts atgriezties pie vraka un veikt padziļinātāku izmeklēšanu.
KONTEKSTS:
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980. gadā, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
