Aizvadītajā nedēļas nogalē uz Venecuēlas robežas ar Kolumbiju un Brazīliju izcēlās asiņainas sadursmes starp Venecuēlas drošības spēkiem un opozīcijas līdera Huana Gvaido atbalstītājiem, kas mēģināja pāri robežai Venecuēlā nogādāt humāno palīdzību.
Sadursmēs dzīvību zaudēja četri cilvēki, vairāk nekā 300 ievainoti.
Venecuēlas sociālistu prezidents Nikolass Maduro kategoriski noraidījis humānās palīdzības kravu ieviešanu valstī un apsūdz ASV par mēģinājumiem tādā veidā attaisnot invāziju Venecuēlā. Nedēļas nogalē Maduro novērsa humānās palīdzības ievešanu, taču pēc sadursmēm pastiprinājušās bažas par militāru eskalāciju.
Pēc asiņainajām sadursmēm opozīcijas līderis Gvaido aicināja starptautisko sabiedrību apsvērt „visus [iespējamos] pasākumus, lai atbrīvotu” valsti. Gvaido sevi pasludinājis par Venecuēlas pagaidu prezidentu, viņu atzinušas Savienotās Valstis, kā arī daudzas Eiropas un Latīņamerikas valstis.
ASV valsts sekretāres Maiks Pompeo pēc nedēļas nogales sadursmēm pauda pārliecību, ka „Maduro dienas ir skaitītas”. Bet ASV viceprezidents Maiks Penss pirmdien Kolumbijā pēc tikšanās ar Gvaido solīja, ka Vašingtona viņu atbalstīs līdz, Pensa vārdiem, „brīvība būs atjaunota”.
Arī Eiropas Savienība nosodījusi Maduro valdību par vardarbības izmantošanu humānās palīdzības piegādes bloķēšanai. Tomēr
Brisele aicina valstis izvairīties no jebkāda veida militārās intervences Venecuēlā. „Mums [no tā] ir jāizvairās”, pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča:
„No mūsu skatu punkta ir pilnīgi skaidrs, ka ir nepieciešams miermīlīgs, politisks, demokrātisks un pašu venecuēliešu panākts šīs krīzes risinājums. Ir acīmredzami, ka tas izslēdz spēka izmantošanu. Mēs vēlamies, lai tiek sarīkots brīvas, caurskatāmas un ticamas prezidenta vēlēšanas saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju. Mēs strādājam šajā virzienā, īpaši starptautiskās kontaktgrupas ietvaros.”
Jautājums, kā risināt Venecuēlas krīzi, tiek aktīvi apspriests. Šodien Spānijas premjers Pedro Sančess parlamentā tiks iztaujāts par Venecuēlas krīzi. Spānijas ārlietu ministrs Žuzeps Borels paziņojis, ka Madride neatbalstīts un stingri nosodīs jebkādu militāro iejaukšanos.
Tikmēr Maduro atbalstošā Krievija otrdien apsūdzēja Savienotās Valstis, ka tās gatavojas militārai intervencei Venecuēlā, lai Maduro gāztu, un, tai gatavojoties, izvieto spēkus Puertoriko un Kolumbijā. Ar šādiem apgalvojumiem klajā nāca Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs intervijā Krievijas medijiem, vēsta ziņu aģentūra ''Reuters''. Vašingtona šādus Maskavas izteikumus gan līdz šīm noraidījusi kā nepamatotu „propagandu”.
Tikmēr ANO notikusi drošības padomes sēde par situāciju Venecuēlā. Tās ietvaros ANO ģenerālsekretāra vietniece Rozmarija di Karlo aicināja šīs valsts varas iestādes un starptautisko sabiedrību nodrošināt humānās palīdzības piegādes iedzīvotājiem.
“Palīdzības sniegšanu paredz Ģenerālās asamblejas rezolūcija un cilvēcības, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principi. Šādai palīdzībai jābūt brīvai no politiskiem mērķiem un tai jānodrošina nepieciešamais atbalsts. Vēl daudz kas jāpaveic, lai apmierinātu Venecuēlas iedzīvotāju steidzamās vajadzības. ANO ir gatava turpināt atbalstīt šos centienus. Mēs turpināsim rīkoties saskaņā ar humānajiem principiem, tostarp sadarbosimies ar Venecuēlas iestādēm, lai palīdzētu cilvēkiem, kam tas ir vajadzīgs,” teikusi di Karlo.
Sēdē izraisījās asas diskusijas starp Venecuēlas, Krievijas un Kubas pārstāvjiem no vienas puses un ASV diplomātiem no otras puses. Venecuēla un tās sabiedrotie turpina apgalvot, ka Vašingtona humānās palīdzības piegādes vēlas izmantot, lai organizētu intervenci valstī. Krievijas diplomāts arī aicināja Vašingtonu atbloķēt Venecuēlas līdzekļus ārvalstīs, jo tieši šis lēmums liedzot nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības. Eksperti ir vienisprātis, ka Venecuēlā izveidojusies pata situācija. Maduro negrasās atkāpties no valsts vadītāja amata un viņu turpina atbalstīt armija, savukārt rietumvalstu atzītais prezidenta pienākumu izpildītājs Huans Gvaido nespēj pārņemt varu.
