Partijas „Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsver, ka līdz šim lidmašīnas pie Latvijas robežām bijušas ļoti bieži. „Es teicu, ka tas neliecina par labām kaimiņvalstīm,” sacīja Āboltiņa.
Vešņakovam gan ir atbilde.
„Esmu gatavs tikties ar Latvijas republikas aizsardzības ministru un kopā ar Krievijas Federācijas militāro atašeju izrunāt šos jautājumus. Kur ir konkrēti gadījumi, kam jāpievērš uzmanība, bet kur – vienkārši izpūsta pīlīte,” atbild Vešņakovs.
Šīs tikšanās ir ierasta kārtība. Krievijas vēstnieks tiekas ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem. Jau pabijis pie „Saskaņas” un zaļzemniekiem, taču no Nacionālās apvienības saņēmis atteikumu. „Es neesmu pieteicies uz tikšanos ar Mūrnieces kundzi, tāpēc nezinu, kam viņa ko atsaka. Bet tā attiekties pret valsti, kas ir kaimiņš, pret kaimiņvalsts pārstāvi, kas ir gatavs runāt un risināt problēmas, tas nav konstruktīvi,” saka Vešņakovs.
Politiskās komunikācijas eksperts Ojārs Skudra uzskata – no diplomātiskās etiķetes un komunikācijas viedokļa parlamenta spīkere terminu “agresija” var lietot tikai tad, ja par Krievijas agresiju var runāt starptautiski tiesiskā aspektā. Tāpēc tāda termina izmantošana nebūtu pamatota. Bet, ja viņas rīcībā ir neapgāžama informācija, ka informatīvais un psiholoģiskais karš pret Latviju notiek, viņa var lietot šo terminu, runājot par Krieviju.
