"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Krievija turpina drupināt Eiropas drošību. Mums ir jāsalauž Krievijas agresijas loks. NATO sabiedrotie nekad nav bijuši vienotāki kā šobrīd.
Mēs aizstāvēsim katru sabiedroto teritorijas collu, ņemot vērā 5. panta saistības aizstāvēt vienam otru. Viens par visiem, un visi par vienu!" pavēstīja Stoltenbergs.
Aizvadītais gads padarījis NATO aliansi stiprāku
Identisku solījumu aizstāvēt katru collu no NATO teritorijas izteica alianses spēcīgākās dalībvalsts ASV līderis Baidens. Viņš atgādināja, ka savulaik kā ASV Kongresa senators veicinājis NATO paplašināšanu uz austrumiem.
"Pēc divām dienām apritēs pirmā gadskārta kopš Krievijas iebrukuma. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām turēties kopā. Es domāju, ka šis ir pierādījums tam, cik spēcīga ir mūsu pārliecība. Tieši tāpēc es gribēju satikties ar jums visiem klātienē.
Jūs kā NATO austrumu flangs esat mūsu kolektīvās aizsardzības priekšplānā, un jūs labāk par visiem pārējiem apzināties, kas šajā konfliktā tiek likts uz kārts. Ne tikai Ukrainai, bet arī demokrātisko valstu brīvībai Eiropā un visā pasaulē," teica Baidens.
"Ideja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši karavīru var iebrukt citā valstī – kopš Otrā pasaules kara nekas tāds nav noticis! Lietas ir radikāli mainījušās. Mums ir jāpārliecinās, ka mēs tās mainām atpakaļ."
Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova secina, ka aizvadītais gads ir padarījis NATO Austrumu flanga valstis stiprākas un vienotākas; pašlaik tās var justies vairāk aizsargātas nekā jebkad.
Stoltenbergs norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins negatavojas mieram, viņš gatavojas kara turpināšanai, tādēļ Rietumu pienākums ir pastiprināt atbalstu Ukrainai.
Galvenā uzmanība veltīta drošības stiprināšanai
Polijas prezidenta rezidencē trešdien pēcpusdienā notika Baidena un Stoltenberga tikšanās ar tā sauktā "Bukarestes devītnieka" valstu līderiem. Viņu vidū bija arī Latvijas prezidents Egils Levits.
"Bukarestes devītnieks" ir 2015. gadā izveidota NATO Austrumu flanga valstu apvienība, kurā ietilpst Baltijas valstis, Polija, Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Čehija un Slovākija. Šādas apvienības izveidošana lielā mērā bija reakcija uz Krievijas draudiem un Krimas aneksiju.
Šoreiz sanāksmē galvenā uzmanība veltīta drošībai Eiropā kopumā un it sevišķi mūsu reģionā, kas robežojas ar Krieviju vai Ukrainu.
Detalizēts darbs pie Baltijas valstu aizsardzības plāniem notiek NATO ietvaros, un te progress varētu būt gaidāms nākamajā samitā, kas vasarā ir paredzēts Viļņā.
NATO līderu tikšanās Viļņā plānota 11. un 12. jūlijā. Tā būs arī nākamā reize, kad Baidens kopā ar visu pārējo NATO valstu vadītājiem būs mūsu reģionā.
Tādēļ Varšavas tikšanās galvenais mērķis ir sūtīt politisku vēsti, ka ASV turpinās rūpēties par mūsu reģiona drošību. Ukrainas kara pirmās gadadienas priekšvakarā tas pats par sevi nav mazsvarīgi.
Ungārijas prezidente cenšas nogludināt nesaskaņas ar Poliju
"Bukarestes devītniekā" gan ir arī valstis, kuru vērtējums attiecībā uz Krievijas radīto risku atšķiras, piemēram, Ungārija atklāti iebilst pret militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Arī Bulgārija ar tās prezidentu Rumenu Radevu ir pastiprinājusi savas pretkara pozīcijas.
Briselē trešdien tiek spriests par Krievijas sankciju 10. kārtu, ko otrdien nobremzēja Ungārija. Tajā ir iekļauti jauni sodi finanšu sektoram, turpmāki tirdzniecības ierobežojumi un vairāk individuālu sankciju Vladimira Putina režīma palīgiem.
Ungārija iet pat vēl tālāk – Ungārijas premjers Viktors Orbāns kā Putina tuvākais sabiedrotais Eiropas Savienībā atkal draud uzlikt veto ES sankciju pagarināšanai, kuras ir jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem. Viņš vēlas, lai no sankciju saraksta tiktu svītrotas četras personas (no 1400).
Varšavā bija ieradusies Ungārijas prezidente Katalina Novāka. Viņa ir no tā paša konservatīvā politiskā spēka kā premjers Orbāns.
Kā zināms, Ungārijas mēģinājumi distancēties no kara ar Ukrainu un atšķirīga pozīcija ir izsaukusi pamatīgu kritiku no daudzām citām Eiropas valstīm. Tostarp arī no kādreizējiem Ungārijas sabiedrotajiem Polijā.
Tādēļ, pirmajā dienas pusē tiekoties ar Polijas premjeru Mateušu Moravecki, Novāka mēģināja publiski nogludināt domstarpības un nosauca sevi par Polijas draugu.
"Eiropai ir jāsagatavojas, lai tā ilgtermiņā spētu atvairīt un atturēt Krievijas radītos draudus. Šajā kontekstā mēs sastopamies ar daudzām ekonomiskām problēmām: enerģētikas krīzi un inflāciju visapkārt Eiropai. Tomēr karš Ukrainā ir svarīgākais temats," teica Moraveckis.
"Tā kā ir gandrīz apritējis gads kopš kara sākuma, kopš Krievija iebruka Ukrainā, es domāju, ka ir šis ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz to, kas līdz šim ir noticis, un apspriestu, kāds varētu būt ceļš, lai sasniegtu mieru. Galu galā tas ir mūsu kopējais mērķis un cerība," atzina Ungārijas prezidente.
Varšavā ieradusies arī Moldovas prezidente Maija Sandu. Otrdien savā runā Baidens viņai veltīja īpašu sveicienu. Kā zināms, nesen Sandu paziņoja, ka Krievija viņas valstī gatavo apvērsumu. Moldovā kopumā šobrīd ir smaga situācija ekonomikā un enerģētikā.
