Zelenskis norāda, ka rietumvalstis nav atsaukušās viņa lūgumam palīdzēt slēgt debesis virs Ukrainas, lai Krievijas kara aviācija nevarētu turpināt Ukrainas pilsētu bombardēšanu.

Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainai pietiktu ar 1% no daudziem tūkstošiem kara lidmašīnu un tanku, kas ir NATO valstu rīcībā, bet līdz šim Ukraina nav saņēmusi nevienu.

Zelenskis atzina, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts, tādēļ to nesargā NATO kolektīvās aizsardzības līguma 5. pants. “Tāda sajūta, ka mēs esam pelēkajā zonā starp Rietumiem un Krieviju. Taču mēs aizsargājam mūsu kopīgās vērtības!” uzsvēra Ukrainas prezidents.

Viņš brīdināja Rietumus, ka Krievijas vadība neplāno samierināties tikai ar Ukrainas iekarošanu.

“Esmu pārliecināts, ka jūs saprotat – Krievija nedomā apstāties Ukrainā. Nedomā un neapstāsies. Tā vēlas iet tālāk. Vērsties pret NATO dalībvalstīm. Pavisam noteikti pret Baltijas valstīm un Poliju. Vai tad NATO pārstās raizēties par to, kā reaģēs Krievija?”

Ukrainas prezidents savas runas beigu daļā piebilda: “Un, lūdzu, vairs nekad nemēģiniet mums iestāstīt, ka Ukrainas armija neatbilst NATO standartiem! Mēs esam pierādījuši, uz ko spējīgi mūsu standarti. Un cik daudz mēs varam dot kopējai drošībai Eiropā un pasaulē.”

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.