Militārie analītiķi gan uzskata, ka, uzspridzinot dambi, Krievijas spēki kaitētu sev un Krievijas stratēģiskajiem mērķiem Ukrainas austrumos.
Ukrainā piektdiena sākusies ar kārtējiem Krievijas raķešu triecieniem Zaporižjai un Harkivai. Sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumos ievainojumus ir guvuši aptuveni 10 cilvēku. Kārtējo reizi ir bojāta infrastruktūra un palielināts spiediens uz avārijas dienestiem, kuri pēdējās dienās jau tā ir pamatīgi noslogoti, labojot nedēļas sākuma uzbrukumos ievērojami bojāto elektroapgādes infrastruktūru.
Cenšoties taupīt elektrību un izvairoties no tīkla pārslodzes, arī šodien daudzviet Ukrainā ir gaidāmi elektrības atslēgumi, bet arvien biežāk eksperti izsakās, ka šajā ziemā daudzviet Ukrainā var nākties izdzīvot ne tikai bez apkures, bet arī bez elektrības.
Tikmēr pastiprinājušās bažas par Hersonas tuvumā esošās Kahovkas HES un tās dambja likteni.
Ja dambis tiktu uzspridzināts, applūšanai tiktu pakļautas aptuveni 80 apdzīvotās vietas, ieskaitot Hersonas pilsētu.
Ņemot vērā iespējamo cietušo skaitu, šāds iespējamais terora akts varētu tikt pielīdzināts masu iznīcināšanas ieroču lietošanai. Tieši tāpēc Zelenskis aicinājis nosūtīt uz šo hidroelektrostaciju starptautisku novērotāju komisiju.
Zelenskis uzsvēra, ka Krievija mēģina iznīcināt Ukrainas enerģētikas sistēmu un piespiest tautu ciest vēl vairāk. Visiem pasaulē vajag spēcīgi un ātri rīkoties, lai nepieļautu šādu Krievijas terora aktu, norādīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis arī norādīja, ka Krievija ar šādu rīcību var radīt problēmas pati sev un iznīcināt iespēju piegādāt ūdeni no Dņepras okupētajai Krimai, jo Ziemeļkrimas kanāls aizsprosta sagraušanas gadījumā izzudīs. Tas liecinot, ka Krievija apzinās, ka nespēs noturēt Hersonu, visus Ukrainas dienvidus, tai skaitā Krimu.
Zelenskis aicināja nosūtīt starptautisku novērošanas misiju uz Kahovkas hidroelektrostaciju un nekavējoties atmīnēt aizsprostu.
Kompānijas "Defence Express" analītiķis Sergijs Zgurecs uzskata, ka Kahovkas HES dambja uzspridzināšana kaitētu pašiem Krievijas spēkiem.
"Ja krievi izlems uzspridzināt Kahovkas HES dambi, tad vairāk appludināts tiks Dņepras upes kreisais krasts. Tieši šajā apgabalā ir izvietots liels skaits krievu karaspēka. Tur ir gan spēku komandējošais sastāvs, gan artilērija, kas apšauda Ukrainas teritoriju Dņepras labajā krastā. Tāpēc aizsargdambja uzspridzināšana un ūdens izlīšana radītu nopietnu apdraudējumu pašiem krievu spēkiem," norāda Zgurecs.
"Tas neapturēs Ukrainas armijas virzīšanos uz priekšu, bet sarežģīs Krievijas spēku turpmākās darbības. Tāpēc var sagaidīt daudz sarežģītāku notikumu attīstības scenāriju."
Zgurecs spriež, ka Kahovkas HES dambja uzspridzināšana nopietni apdraudētu arī Zaporižjas atomelektrostacijas darbību, jo ūdens no Kahovkas ūdenskrātuves ir nepieciešams energobloku dzesēšanai.
Tikmēr ārvalstu eksperti uzskata, ka Ukrainai nākamo sešu nedēļu laikā ir iespēju logs izcīnīt nozīmīgus panākumus kaujas laukā, potenciāli arī atkarojot Hersonu. Uz masveidīgu Krievijas spēku sabrukumu gan cerēt nav pamata, taču atsevišķas vienības pastiprinātā spiediena dēļ varētu neizturēt. Šādu viedokli amerikāņu analītiķi izteikuši laikrakstam "The New York Times".
Vienlaikus amerikāņu un arī britu eksperti uzskata, ka tuvākajā laikā īsti nav pamata gaidīt Krievijas spēku uzbrukumus no Baltkrievijas teritorijas.
Galvenais iemesls ir tas, ka Krievijas grupējumam Baltkrievijā faktiski nav iespēju noslēgt Ukrainas loģistikas ceļus no Rietumiem, rudens apstākļos reģiona ceļi un purvi Ukrainas ziemeļu daļā ir grūti izbraucami, turklāt krievu spēki nav tik lieli un spēcīgi kā februārī, kad notika uzbrukums Kijivas virzienā.
Taču viens no mērķiem varētu būt ievērojamu Ukrainas spēku resursu noturēšana šajā reģionā, lai tos nevarētu piesaistīt aktīvajiem frontes rajoniem.
Ukrainas bruņotie spēki piektdien ir vērsušies pie saviem kolēģiem Baltkrievijā, aicinot nepakļauties pavēlēm un neuzbrukt Ukrainai, jo pretējā gadījumā atbilde būs ļoti spēcīga.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
