Šodien plkst.16 dienā Ukrainas iedzīvotāji tika lūgti aizdegt piemiņas sveces, lai atzīmētu 90 gadus kopš holodomora jeb bada nāves. Padomju diktatora Josifa Staļina 1932. un 1933. gadā Ukrainā mākslīgi izraisītajā masveida badā tika nogalināti vairāk nekā desmit miljoni cilvēku. Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem. Daudzi uzskata, ka Staļina mērķis bija pret ukraiņu tautu vērsts apzināts genocīds un holodomors ir pielīdzināms nacistu īstenotajam holokaustam.

Premjerministrs Deniss Šmihaļs, pieminot badu un tā upurus, norādīja, ka 90 gadus vēlāk Krievijas režīms atkal ar genocīdu grib salauzt ukraiņus un ukraiņu gribu. Taču tas neizdosies. Baltā nama izplatītajā paziņojumā norādīts, ka drosmīgajai ukraiņu tautai turpinot aizstāvēt savu demokrātiju un brīvību no Krievijas brutālās agresijas, mēs apstājamies, lai godinātu pagātnes netaisnības un šausmu upurus. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka ukraiņus reiz gribēja iznīcināt ar badu, bet tagad – ar tumsu un aukstumu. Viņš norādījis, ka ukraiņi gājuši cauri ļoti briesmīgām lietām, tomēr pēc visa tā saglabājuši spēju nepakļauties un savu brīvības mīlestību.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņojis par 10 miljonu eiro palīdzību, lai atbalstītu Ukrainas graudu eksportu, ko izjaucis karš. Vācijas likumdevēji gatavojoties atzīt holodomoru par genocīdu, teikts Vācijas valdošās koalīcijas un opozīcijas kopīgās rezolūcijas teksta projektā, ar ko iepazinusies aģentūra AFP.

Šajā dienā Ukrainā ieradās Beļģijas, Lietuvas un Polijas līderi. Mediji vēsta, ka Beļģija apsolījusi sniegt Ukrainai vairāk nekā 37 miljonu eiro vērtu palīdzību. Ukrainas prezidents un Beļģijas premjers Aleksandrs De Kro arī parakstīja kopīgu deklarāciju par atbalstu Ukrainas virzībai uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Kijivā bija ieradusies arī Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte un Polijas premjers Mateušs Moraveckis. Klātesot Beļģijas, Polijas un Lietuvas premjeriem un Ungārijas prezidentei, Zelenskis sestdien Kijevā Starptautiskā graudu eksporta samita laikā oficiāli atklāja iniciatīvu "Graudi no Ukrainas", lai piegādātu pārtiku Āfrikas nabadzīgākajām valstīm.

"Ukraina kā viena no pasaules nodrošinātības ar pārtiku garantētājiem turpinās sniegt savu būtisko ieguldījumu, neskatoties uz karu, par spīti jebkādiem izaicinājumiem, par spīti šķēršļiem un neskatoties uz mēģinājumiem mūs iznīcināt. Ukraina pildīs savas eksporta saistības attiecībā uz graudu un citu lauksaimniecības produktu piegādi pasaules tirgum. Ukraina cīnās par mūsu dzīvību un cīnās par citu tautu dzīvību, lai tās būtu brīvas no verdzības un bada," norādīja Zelenskis.

Paredzams, ka Eiropas Savienība un vairākas valstis piešķirs Ukrainai ievērojamus līdzekļus, lai finansētu Ukrainas graudu piegādi nabadzīgākajām pasaules valstīm. Bet, turpinoties Krievijas apšaudēm, Ukrainā nerimstoši turpinās darbi, lai atjaunotu elektrības pieslēgumus, ūdens padevi un piekļuvi mobilajiem sakariem. Līdz šim Ukrainā ir atjaunoti 73% mobilo sakaru tīkla. Bet Kijivā 25% iedzīvotāju joprojām ir bez elektrības.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.