Zelenskis kā galvenos nosacījumus kara izbeigšanai nosauca Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas teritorijas, tostarp Krimas, un kompensācijas izmaksāšanu Ukrainai par nodarītajiem zaudējumiem.
"Nav vērts piedāvāt Ukrainai kompromisus ar sirdsapziņu, suverenitāti, teritoriju un neatkarību. Mēs cienām noteikumus un esam tauta, kas tur savu vārdu," uzsvēra Zelenskis.
Krievijas vārdiem nevar ticēt
"Ukraina vienmēr ir bijusi līdere miera nodrošināšanā, un pasaule to ir redzējusi. Ja Krievija saka, ka it kā vēlas izbeigt šo karu, tad lai pierāda to ar saviem darbiem. Skaidrs, ka Krievijas vārdiem nevar ticēt, tāpēc nebūs nekāda "Minska-3" vienošanās, ko Krievija pārkāptu uzreiz pēc parakstīšanas.
Ja nebūs konkrētu darbību miera atjaunošanai, tas nozīmēs, ka Krievija vienkārši vēlas atkal jūs visus maldināt, apmānīt pasauli un iesaldēt karu tieši tad, kad tās sakāve ir kļuvusi īpaši acīmredzama.
Mēs neļausim Krievijai nogaidīt, sakopot spēkus un sākt jaunu terora un globālās destabilizācijas sēriju. Esmu pārliecināts, ka ir īstais laiks, kad Krievijas postošo karu var un vajag apturēt," sacīja Zelenskis.
Zelenskis uzsvēra, ka karš varēs beigties tikai tad, kad Krievija izvedīs karaspēku no Ukrainas teritorijas, tostarp Krimas, samaksās kompensāciju par Ukrainai nodarīto kaitējumu un atzīs Ukrainas teritoriālo nedalāmību.
Makrons aicina Ķīnas līderi izdarīt spiedienu uz Putinu
Tūristu iecienītajā Bali salā Indonēzijā ir sācies G20 līderu samits, kur Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir viens no centrālajiem jautājumiem. Atklājot sanāksmi, namatēvs Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņoja, ka G20 valstīm ir jāpalīdz izbeigt karš, kas lielā mērā ir vainojams pie augstajām energoresursu un pārtikas cenām pasaulē, kā dēļ miljoniem cilvēku draud bads.
"Mums nevajadzētu sašķelt pasauli. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pasaule tiek ierauta jaunā aukstajā karā. Mums ir jāizbeidz karš. Ja karš nebeigsies, tad pasaulei būs sarežģīti virzīties uz priekšu," paziņoja Indonēzijas prezidents.
Pirms samita atklāšanas divpusēju tikšanos aizvadīja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ķīnas vadītājs Sji Dzjiņpins. Sji ir ietekmīgākais Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais, un līdz šim viņš ir izvairījies atklāti kritizēt Kremļa saimnieka lēmumu uzsākt karu Ukrainā. Savukārt Makrons ir viens no retajiem rietumvalstu vadītājiem, kurš turpina uzturēt kontaktus ar Putinu.
Makrons Ķīnas prezidentam sacīja, ka Francijai un Ķīnai ir jāapvieno spēki, lai atbildētu uz starptautiskajām krīzēm, piemēram, Krievijas karu Ukrainā. Viņš mudināja Sji pārliecināt Putinu neeskalēt situāciju un nopietni apsvērt iespēju sēsties pie sarunu galda.
Savukārt Sji tikšanās laikā nav tieši minējis karu Ukrainā, bet norādījis, ka pasaule pašlaik piedzīvo „brāzmainus pārmaiņu laikus”, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama „atvērtība un sadarbība”.
Mediju rīcībā ir nonācis G20 samita gala paziņojuma uzmetums, kurā esot teikts, ka vairums G20 valstu stingri nosoda Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tajā arī pausta nožēla par kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku.
Ukraina cer panākt deportēto bērnu atgriešanos
Dažas stundas agrāk Zelenskis pauda gandarījumu par ANO Ģenerālās asamblejas pirmdienas vakarā pieņemto rezolūciju, kurā Krievijai pieprasa atlīdzināt Ukrainai nodarītos kara zaudējumus. Zelenskis norādīja, ka tādējādi ir dota zaļā gaisma, lai izveidotu starptautisku mehānismu, ar kura starpniecību varētu piedzīt kompensācijas no Krievijas par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Viņš arī sacīja, ka tas esot noticis, pateicoties Ukrainas diplomātu neatlaidīgiem pūliņiem panākt partneru atbalstu šajā jautājumā.
Zelenskis arī paziņoja, ka
Krievija no okupētajām teritorijām Ukrainā ir deportējusi vismaz 11 tūkstošus bērnu.
Tāpēc Ukrainas valdība kopā ar pārstāvjiem no ANO Ģenerālsekretāra biroja strādājot pie tā, lai visus deportētos ukraiņu bērnus nogādātu atpakaļ mājās.
Situācija frontē
Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" ziņo, ka daļēji atbrīvotajā Hersonas apgabalā Krievijas karaspēks nostiprinot aizsardzības pozīcijas Dņepras upes kreisajā krastā. No turienes ik dienu tiekot veikti raķešu, artilērijas un kamikadzes dronu uzbrukumi ukraiņu armijas pozīcijām un apdzīvotajām vietām.
Pēc ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķu domām, Krievija ir sākusi karaspēka pārsviešanu no Hersonas apgabala uz Doneckas apgabalu, lai mēģinātu gūt kaut kādus panākumus frontes austrumu sektorā.
Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs telefonsarunā ar ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieku ģenerāli Marku Miliju vēlreiz ir apliecinājis, ka Ukrainas aizstāvju mērķis ir atbrīvot visas okupētās teritorijas. Tāpēc neesot iespējamas nekādas sarunas, vienošanās vai kompromisi ar ienaidnieku.
Kodoldrošība
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra pēc Ukrainas valdības lūguma tuvākajās nedēļās nosūtīs savus ekspertus uz trim Ukrainas atomelektrostacijām, paziņojis aģentūras vadītājs Rafaels Grosi. Misijas mērķis būs pārliecināties par drošību Dienvidukrainas, Rivnes un Hmeļņickas atomelektrostacijās.
Kā zināms, tad vēl vienu Ukrainas atomelektrostaciju Zaporižjas apgabalā ir okupējis Krievijas karaspēks.
Par kodoldrošību Turcijas pilsētā Stambulā runāja arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss un Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Sergejs Nariškins. Tikšanās laikā Bērnss brīdinājis Nariškinu par sekām, ja Krievija izmantos kodolieročus karā Ukrainā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
