“Brexit” iedragājis līdzsvaru, kas tur bijis gandrīz ceturtdaļgadsimtu, kopš 1998. gada Lielās Piektdienas vienošanās. Taču tagad pagātnes rēgi atkal likuši par sevi manīt.
Zemūdens strāvojumi
Lielās Piektdienas vienošanās pielika punktu vardarbīgajam starpkopienu konfliktam starp katoļu īru nacionālistiem, kas iestājās par apvienošanos ar Īriju, un protestantiem britu lojālistiem. Ziemeļīrijā tika ieviestas institucionālas reformas, taču zemūdens strāvojumi nekur nav pazuduši.
Nekārtības notikušas apkaimē, ko kontrolē britu lojālisti, proti, tā sabiedrības daļa, kas atbalsta Ziemeļīrijas atrašanos Apvienotās Karalistes sastāvā.
Nemierus uzkurināja pērn vasarā notikušās bijušā kaujinieku grupējuma “Īru republikāņu armija” komandiera bēres. Proti, varasiestāžu lēmums nesodīt īru nacionālistu politiķus par šo bēru apmeklēšanu, pārkāpjot toreiz striktos Covid-19 noteikumus, kas ierobežoja cilvēku pulcēšanos.
Vairākums bija pret Breksitu
Tomēr tagad grautiņi notikuši plašākā – Breksita kontekstā. “Ziemeļīrijā vairākums nobalsoja pret Breksitu. Tostarp to neatbalstīja arī daudzi jauniešu protestantu lojālisti.
Referendums pirmkārt bija Anglijas antieiropeisko interešu virzīts. Bet tas ir fundamentāli destabilizējis Ziemeļīriju. Iespējams, tas destabilizēs arī Skotiju,” sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules panorāma” spriež Karalienes universitātes Belfāstā profesors Džons Brūvers.
Ziemeļīrijas konflikta eksperts, kurš pats bijis iesaistīts tā risināšanā, norāda, ka Breksita Ziemeļīrijas protokols radījis neapmierinātību britu lojālistu vidū. Jo ar centieniem nepieļaut “cieto” robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, radīti šķēršļi preču plūsmai ar Lielbritāniju. Tas atkal rosināja diskusijas par apvienošanos ar Īriju, uzjundot bažas un bailes protestantu kopienā. Savu lomu spēlē arī demogrāfiskās pārmaiņas.
Demogrāfiskā laika bumba
“Skolas vecuma grupā katoļi jau tagad ir skaitliskajā vairākumā. Līdz 2034. gadam katoļiem būs arī vēlēšanu balsstiesību vairākums.
Tas rada demokrāfisko laika bumbu britu lojālistiem, kas vairs nebūs skaitliskajā vairākumā,” norāda profesors Brūvers.
Lai gan situācija Ziemeļīrijā ir trausla, eksperti neuzskata, ka tā varētu atgriezties pie vardarbības, kāda tika pieredzēta pagājušajā gadsimtā.
“Domāju, būs mēģinājumi atrisināt ilgtermiņa problēmu, kuras rezultātā izcēlās šī īstermiņa vardarbība. Visticamāk, Ziemeļīrijas protokols tiks pārskatīts.
Procesā būs iesaistītas ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānijas un Īrijas valdības, lai mēģinātu atrast veidu, kā nepieļaut “cieto” robežu Īrijas salā un nodrošināt netraucētu tirdzniecību starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.”
