Šis jautājums sagādās galvassāpes Lielbritānijas premjeram Borisam Džonsonam šonedēļ G7 samita laikā. Tikšanās laikā ar Džonsonu to nolēmis pārrunāt arī ASV prezidents Džo Baidens, kurš ieradies vizītē Eiropā. Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels apliecināja, ka Ziemeļīrijas strīds būs viens no sarunu jautājumiem, tiekoties ar Džonsonu.
Bažas par nemieriem
Kopš Lielbritānija pagājušā gada nogalē pabeidza mokošo izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, Londonas un Briseles attiecības turpinājušas pasliktināties, abām pusēm apsūdzot vienai otru labas ticības trūkumā, risinot jautājumu par preču kustību uz Ziemeļīriju.
Ziemeļīrijas protokols, kas papildina breksita vienošanos, paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Taču martā Eiropas Savienība uzsāka tiesisko pārkāpuma procedūru, jo Lielbritānija vienpusējā kārtā līdz oktobrim atlika muitas kontroles ieviešanu starp Ziemeļīriju un pārējo Apvienotās Karalistes teritoriju. Muitas kontroles ieviešana tika atlikta bažās par nemieriem, ko tā varētu radīt Ziemeļīrijā.
Ziemeļīrijas ''desu karš''
Britu mediji šo konfliktu nodēvējuši par “desu karu”, jo tas īpaši ietekmējis saldētas gaļas transportēšanu uz Ziemeļīriju no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas. Abas puses šonedēļ pārrunāja problēmu, tomēr nekāds risinājums netika atrasts. Tā vietā Londona ar Briseli tikai apmainījušās ar savstarpējiem draudiem.
Londona paziņoja, ka tā varētu atkal vienpusējā kārtā pagarināt termiņu, līdz kuram atlikta atsevišķu Ziemeļīrijā ievedamo preču grupu pakļaušana muitas kontrolei. Savukārt Eiropas Komisija brīdināja, ka tā varētu spert nākamos soļus tiesiskajā procedūrā pret Lielbritāniju, kas varētu noslēgties ar muitas tarifu un kvotu ieviešanu savstarpējā tirdzniecībā.
“Eiropas Savienība ir apņēmīga strādāt, lai protokols darbotos un tas dotu labu visiem Ziemeļīrijā. Eiropas Savienība vairākus gadus ir bijusi elastīga, lai rastu risinājumu. Mēs ar Lielbritāniju piekritām, ka protokols ir vienīgais risinājums, kas nodrošina cietās robežas neesamību.
Mums par to ir vienošanās – izstāšanās līgums, to ir parakstījušas abas puses. Un ir svarīgi, lai mēs tagad to ieviešam,” uzsver Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Par mieru un stabilitāti
“Mēs esam izrādījuši un izrādīsim elastību, bet izstāšanās līgumam ir jātiek ieviestam pilnībā. Protokola ieviešanā mēs joprojām redzam pamatīgas plaisas. Mēs to apspriedīsim trīspusējā sarunā Kornvolā. Mēs esam apņēmīgi darīt visu, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti Īrijas salā," norāda EK prezidente.
Jautājuma risināšanā iesaistās arī ASV. Kā ziņo britu laikraksts “The Times”, ASV pārstāvji izteikuši pārmetumus Apvienotās Karalistes valdībai par spriedzes vairošanu Īrijā un Eiropā. Paredzams, ka arī ASV prezidents Džo Baidens sarunās ar britu premjeru Džonsonu uzsvērs Ziemeļīrijas protokola svarīgumu.
Baidenam ir cieša interese par Īriju, ņemot vērā viņa senču saknes, un viņš brīdinājis, ka 1998. gadā noslēgto Lielās piektdienas vienošanos, kas apturēja gadu desmitiem ilgušo vardarbību Ziemeļīrijā, nedrīkst apdraudēt tirdzniecības strīds.
Tiesa, no Baidena tikšanās laikā netiek gaidīti kādi draudi vai ultimāti.
