Lai gan Ziemeļkoreja apgalvo, ka veikusi ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, to pilnīgi droši pārbaudīt nevar. Arī seismiski mērījumi diezgan labi spēj atšķir zemestrīci no atombumbas, taču ne šādas bumbas veidu, pastāstīja kodolfizikas doktors Agris Auce. Liela radiācijas noplūde no atombumbas izmēģinājuma gan nav gaidāma, tomēr no nelielā daudzuma varētu izdarīt kādus secinājumus par atombumbu. Viņš arī skaidroja, ka ūdeņraža bumbu iespējams uztaisīt spēcīgāku, turklāt pievienot arī pastiprinātājus.
Taujāts par iespējamo kodolieroču speciālistu potenciālu Ziemeļkorejā, Auce norādīja, ka valstis parasti plaši nelielās, kur apmāca šādus speciālistus. Bet uz jautājumu par šīs valsts bīstamību, viņš pauda, ka šis nav zinātnieku, bet gan politiķu un militārpersonu kompetencē.
Viņš gan norādīja uz kodoltehnoloģiju attīstību kaimiņvalstī – Dienvidkorejā, kura gan izvēlējusies iet citā virzienā un attīsta atomenerģijas tehnoloģijas. Tajā pašā laikā, ja situācija no Ziemeļkorejas kļūs nekontrolējama, šīs tehnoloģijas ļaus Dienvidkorejai samērā ātri izveidot savu bumbu.
Uz iespējamo saspīlējuma pieaugumu reģionā norāda arī Kapustāns, sakot, ka situācija neapšaubāmi ir jau pasliktinājusies. Turklāt tajā reģionā jau ir liels un ilgstošs saspīlējums, kurā iesaistītas arī samērā lielas valstis.
Ziemeļkorejas izmēģinājumus nosodījušas visas kaimiņvalstis. Lai gan divas valstis – Ķīna un Krievija – nav Ziemeļkorejai naidīgas, tomēr Kapustāns norāda, ka arī tās nav priecīgas par šādu notikuma pavērsienu.
Savukārt stingri pretinieki ir trīs: Dienvidkoreja, ASV un Japāna, kas izjūt bažas par savu drošību. “Ja Ziemeļkorejai izdosies sekmīgi turpināt savu kodolprogrammu, tad šīs abas valstis [Dienvidkoreja un Japāna] patur tiesības diezgan strauji attīstīt arī savus kodolieročus. Tas nozīmētu, ka faktiski visas reģiona valstis strauji bruņojas, un nevar izslēgt spriedzes palielināšanos,” sacīja Kapustāns.
Viņš gan piebilda, ka Ziemeļkorejai ir raksturīgi skaļi paziņojumi, par kuriem dažkārt jāšaubās un kas ir veids, kā izdarīt spiedienu uz kaimiņvalstīm, lai mazinātu sankcijas. Raugoties plašāk uz starptautisko reakciju, viņš lēš, ka notiks vismaz piecu valstu “spēlītes”, jo katrai ir savas intereses, un notiks tirgošanās.
Ziemeļkorejas kaimiņvalstu bažas apliecina Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje sacītais: "Ir noticis jau ceturtais kodolizmēģinājums. Tā nav tikai smaga provokācija mūsu drošības virzienā, bet arī drauds mūsu tautas izdzīvošanai un nākotnei, kā arī tiešs izaicinājums mieram un drošībai pasaulē. Līdz šim mēs un starptautiskā sabiedrība esam atkārtoti aicinājuši Phenjanu – ja tā turpinās ar kodolizmēģinājumiem, mēs neizliksimies, ka to neredzam un liksim šai valstij samaksāt par savu rīcību."
Pārsteigumu un neapmierinātību ar šādu pavērsienu paudusi pat Ziemeļkorejas sabiedrotā un atbalstītāja – Ķīna.
Kā vēstīts, Ziemeļkoreja paziņojusi, ka ir veiksmīgi īstenojusi savu pirmo ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Reaģējot uz notikušo, ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi. Krievija jau paziņojusi, ka ūdeņraža bumbas izmēģinājums Ziemeļkorejā, ja tas tiks apstiprināts, būs nopietns starptautisko tiesību pārkāpums.
Ūdeņraža bumba bija viens no aukstā kara biedējošākajiem ieročiem, kuru demonstrēja Padomju Savienība. Kaut arī pirmo ūdeņraža bumbas izmēģinājumu veica Amerikas Savienotās Valstis, toties Padomju Savienība veica pasaules vēsturē lielāko kodolsprādzienu, izmēģinot 50 megatonnas spēcīgu ūdeņraža bumbu “Novaja Zemļa” arhipelāgā aiz Ziemeļu polārā loka.
Tieši šo biedējošo ieroci, kas gan vēl bija tikai izstrādes stadijā, tā laika Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs nosauca par “Kuzjkina māti” tā dēvētajās virtuves debatēs ar tobrīd ASV viceprezidentu Ričardu Niksonu. Tā notika par godu Amerikas izstādes atklāšanai Maskavā. Padomju līderis piedraudēja ar vārdiem “Parādīsim jums Kuzjkina māti”, kas vainagoja dižošanos, ka Savienība septiņu gadu laikā sasniegs un apdzīs ASV.
Lai gan Ziemeļkorejas draudi tālu atpaliek no Padomju Savienības līmeņa, tomēr pieaug bažas, ka šī grūti prognozējamā valsts var kļūt par vidējas darbības tāluma kodolieroču saimnieci agrāk nekā sākotnēji prognozēts. Tādējādi tā kļūtu par draudu gan Japānai un Dienvidkorejai, gan arī visai ASV Klusā okeāna iniciatīvai.
