Savukārt uz vienu no vietnieka posteņiem kandidē Roberts Zīle, kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu (ECR grupa). Saskaņā ar matemātisko amatu sadalīšanas formulu, kas tiek izmantota EP, viņa politiskajai grupai pienākas viens vietnieka amats. Tādēļ Zīle ir piesardzīgi optimistisks, ka atšķirībā no sava poļu kolēģa pirms divarpus gadiem, šoreiz viņam izdosies saņemt nepieciešamo balsu skaitu.
Artjoms Konohovs: Kādēļ piekritāt mēģināt kļūt par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku?
Roberts Zīle: Es gribētu teikt, tas jau nav tāds piekrišanas jautājums. Tur diezgan daudz ir jāpacīnās par to, lai tas tā varētu notikt.
Nav noslēpums, ka mums bija zināmi mēģinājumi radīt jaunu Eiropas Parlamenta politisko grupu. Lielā mērā, vadot Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu (ECR), es arī ļoti labi apzinos, cik svarīgi ir to saglabāt. Tas tika novērtēts no maniem kolēģiem.
Tāpat [tika novērtēts] arī tas, kādas ir iespējas man šajā slēgtajā balsojumā iegūt visa parlamenta atbalstu atbilstoši formulai. Tas arī nozīmē, kādu autoritāti jūs esat vai neesat ieguvis attiecīgajā darba laikā Eiropas Parlamentā.
Kā jūs vērtētu savas izredzes? Poļu kolēģim tas [iepriekš] nav izdevies. No otras puses, saprotot jūsu grupas iekšējo dinamiku, proti, ka poļi ir potenciāli runājuši par izstāšanos no jūsu grupas, šobrīd nebūtu pārāk loģiski virzīt viņu pārstāvi kā vienu no cilvēkiem, kas varētu no jūsu grupas būt par parlamenta līdzpriekšsēdētāju. Tāpat izskan kritika, ka jūsu politiskā grupa nav darījusi pietiekami, lai nostātos aiz Tautas partijas izvirzītās kandidātes Metsolas un tādējādi pretī nodrošinot balsis no Tautas partijas jūsu kandidatūrai. Ko jūs varat teikt par šādu kritiku?
Pēdējos mēnešos bija ļoti daudzas taktiskas politiskās cīņas, kas arī ir saprotami. Protams, ka nebija zināms, ka izveidosies pašreizējā situācija, ka iepriekšējās Eiropas Parlamenta prezidents Dāvids Sasoli mira pavisam īsi pirms termiņa beigām. Tas, protams, sociāldemokrātu grupai radīja sarežģītu situāciju, jo bija paredzēts, ka būs cīņa, varbūt arī ar sociāldemokrātu kandidāta dalību, Eiropas Tautas partijas (EPP) kandidāti Metsolu.
Tāpēc arī mēs virzījām savu kandidātu uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu, protams, saprotot, ka viņa izredzes bija praktiski nulle.
Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Tautas partijas kandidāte Roberta Metsola būs Eiropas Parlamenta prezidente. Tas vairs nav tik daudz tirgošanās elements.
Mēs saprotam, ka ECR grupa var turpināt darbu, neskatoties uz to, ko citi domā un kādā veidā šīs politiskās kustības notiek. Tas, manuprāt, tiek novērtēts arī no Eiropas Tautas partijas, kas ir lielākā grupa Eiropas Parlamentā, un arī no vairākiem citiem – no liberāļu puses, ka ir vajadzīgs ne tikai centriski kreisais virziens, kā tas bija iepriekšējos divarpus gadus Eiropas Parlamentā, bet arī ir lielā mērā no centra pat nedaudz pa labi. Šajā gadījumā mūsu grupa, ECR, ļoti normāli iederas šajā pārstāvniecības balansā Eiropas Parlamentā.
Un vēl jautājums par Robertu Metsolu, kas būs jaunā parlamenta priekšsēdētāja, un par līdzsvaru varas sadalījumā. Šobrīd izskatās, ka nākamajos divarpus gados Tautas partijai būs par vienu salīdzinoši nozīmīgu amatu vairāk. Ko varat teikt par kolēģi Metsolu un viņas vadības stilu? Un kā varētu mainīties politika, ņemot vērā, ka Tautas partijai tagad būs par vienu amatu vairāk?
Kas attiecas uz Robertu Metsolu, es, protams, viņu pazīstu ilgu laiku. Lai arī mums komitejas nepārklājās, ir bijuši dažādi jautājumi, kur mēs esam sadarbojušies. Piemēram, viņas valsts Maltas asā finanšu situācijā pēc Panamas dokumentiem, kad viņa bija opozīcijā tā laika valdībai un ļoti asi reaģēja no Maltas puses un arī izmantojot, protams, Eiropas Parlamenta iespējas un tā tālāk.
Tāpat viņa ir sieviete, un mēs labi zinām, kas politikā pašlaik Eiropā notiek, ka jābūt ir līdzsvaram, balansam.
Bet es domāju, ka Metsola ir arī persona, kas varētu būt dinamiskāka un mazliet jaunākas paaudzes politiķe, kas varētu vadīt parlamentu ar jaunu pieeju, ko viņa arī sola. Tā ka es domāju, tas nebūs tik slikti.
Kas attiecas uz Eiropas lielo bildi, tad īstenībā mēs redzam, kas notiek pēc Vācijas vēlēšanām. Arī citur arvien vairāk sociāldemokrātu virzības partijas iegūst vadību savās dalībvalstīs. Tā ka, es domāju, Eiropas Tautas partijai nebūt nav labi laiki kopumā Eiropas politikā.
Nezinu, kā tas risināsies. Tas lielā mērā ir atkarīgs no fon der Leienas darbības atlikušajā termiņā. Cik veiksmīgi veiksies ar visiem zaļajiem kursiem, enerģētikas lietām, un arī, bez šaubām, ar agresīvo Krievijas jautājumu. Pašlaik tā īsti labi neizskatās. Tā ka es domāju – vēlētājus dažādās Eiropas Savienības valstīs tas ietekmēs. Un arī Latvijā ir vēlēšanas rudenī. Mēs redzēsim, kā tas viss attīstīsies.
