Pirms diviem gadiem trešdienā, 7.janvārī, Eiropu aplidoja ziņas no Parīzes. Bruņoti vīri, kā vēlāk izrādījās - divi brāļi, džihādisti Saīds un Šerifs Kuaši - ielauzās satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijā un nogalināja 12 cilvēkus, viņu vidū arī žurnāla galveno redaktoru un karikatūristus. Tā bija vēsts, kas satricināja gan mediju pasauli, gan Francijas iedzīvotāju bažas par drošību, gan iesēja visai stipru nojautu sēklu, ka Eiropas Savienības kopējā drošības seja būs mainījusies.
Izdevums "Charlie Hebdo", kas jau iepriekš bija saņēmis draudus, kārtējo reizi bija spiests mainīt atrašanās vietu, taču par spīti traģēdijai, turpināja darbu gan ar jaunu morālu, gan arī finansiālu atbalstu no lasītājiem un dažādiem sponsoriem. Pirmo izdevumu pēc slaktiņa izpirka zibens ātrumā, un arī tā tillupa bija ierastajā stilā – noskumis Muhameds rokās tur plakātu, uz kura franču valodā rakstīts „Es esmu Šarlī” ("Je Suis Charlie") un augšpusē lieliem, melniem burtiem: „Viss ir piedots”.
Šis uzraksts „Es esmu Šarlī” kļuva par ļoti simbolisku globālu solidaritātes žestu gan žurnāla traģēdijas dienās, gan vēlāk citos uzbrukumos Parīzē un citur pasaulē, kad vārdu „Šarlī” nomainīja konkrētās vietas nosaukums, piemēram „Es esmu Parīze”.
Slaktiņa pirmo gadskārtu žurnāls atzīmējis ar karikatūru, kurā bārdains Dievs tur Kalašņikova automātu, un karikatūrai bija pierakstīts: "Pēc viena gada slepkava vēl nav notverts". Toreiz pārdeva vairāk nekā miljonu šī numura eksemplāru.
Tagad otrās gadskārtas numura vāku ir zīmējis "Foolz" – jaunās paaudzes karikatūristi, kuri aizstājuši slaktiņā nogalinātos. Uz vāka ir redzams vīrietis, kas smejoties skatās kāda džihādista Kalašņikova automāta stobrā. Karikatūra parakstīta ar tekstu "2017.gadā beidzot gaisma tuneļa galā".
Ar šo izdevumu satīras žurnāls ne tikai atgādina divus gadus senus notikumus, bet arī iezīmē šodien Eiropas drošības realitāti. Pēc "Charlie Hebdo" slaktiņa novembrī sekoja Parīzes terorakti, kad rūpīgi plānotos uzbrukumos vairākās vietās bojā gāja 130 cilvēku un vairāk nekā 300 guva ievainojumus. Pēc tam martā – sprādzieni Briseles lidostā un metro stacijā, tad Nica, Berlīne. Visu šo laiku Eiropas lielākās galvaspilsētas izvērsušas aizdomās turamo un potenciāli bīstamo džihādistu medības.
"Charlie Hebdo" ir izdevums ar visai tiešu valodu, un tas ir pamanījies izraisīt arī Krievijas varasiestāžu niknumu. Vēl pavisam nesen Krievijas Aizsardzības ministrija nosodīja žurnālā publicētās karikatūras par lidmašīnas "Tu-154" avāriju Melnajā jūrā. Laineris ar 92 cilvēkiem uz klāja avarēja Ziemassvētkos, 25.decembrī, dažas minūtes pēc izlidošanas no Sočiem. Ar to sagaidīt Jaungadu Sīrijā devās Krievijas armijas karavīri, Aleksandra Aleksandrova vārdā nosauktā Krievijas armijas dziesmu un deju ansambļa mākslinieki un žurnālisti.
Vienā no karikatūrām redzama kūpoša, saliekusies krītoša lidmašīna un dziedātājs armijas formā ar nošu lapu rokā, kliedzot "aaaaaa". Paraksts zem zīmējuma vēsta: "Sarkanās Armijas kora repertuārs paplašinās".
Otrajā karikatūrā parakstos pie krītošās lidmašīnas teikts "Sliktas ziņas... Putina tur nebija.". Krievijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis "Charlie Hebdo" karikatūras nodēvējis par ekskrementiem un pavēstījis, ka normālam cilvēkam ir pazemojoši pat paskatīties tādu preteklību.
