Jonsons secina, ka Krievija apdraud visu eiroatlantisko kopienu, Kremlis ir gatavs uzņemties lielus politiskos un militāros riskus. Taču Zviedrija ir gatava atbalstīt Ukrainu, cik ilgi vien būs nepieciešams.
Zviedrijas aizsardzības ministru uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš. Saruna notika ikgadējas Baltijas Aizsardzības koledžas konferences par Krieviju laikā ceturtdien Igaunijas pilsētā Tartu.
Gints Amoliņš: Zviedrijas un arī Somijas pieeja drošības politikai pēdējā gada laikā ir mainījusies. Vai šobrīd Krievija ir lielāks drauds Zviedrijai?
Pols Jonsons: Krievija var apdraudēt vairākos veidos. Krievija mēdz strādāt ar hibrīdmetodēm. Mēs redzam dezinformācijas operācijas, kiberuzbrukumus. Tā ir kiberspiegošana, arī attiecībā uz kritisko infrastruktūru, arī propaganda. Līdz ar to viena lieta – mums ir jāveido labāka noturība pret hibrīddraudiem. Un otra lieta – mums ir pilnībā jāiekļaujas NATO kopējā aizsardzības plānošanā. Un mēs arī vēlamies būt daļa no 5. panta – gan sniegt, gan saņemt aizsardzības garantijas.
Ja mums ir kopīga aizsardzības plānošana, mēs varam integrēt reģionu, Zviedriju, un nodrošināt aliansei stratēģisku dziļumu. Un tas atvieglos Baltijas valstu un Somijas aizsardzību, ja Zviedrija tiks pilnībā integrēta.
NATO kopumā atplestām rokām ir gatava uzņemt Zviedriju un Somiju savā saimē. Baltijas valstīs mēs jūsu pieteikumu dalībai ratificējām diezgan ātri. Taču procesa pabeigšanai joprojām ir šķērslis, proti, Turcija. Kā plānojat pārvarēt Turcijas iebildumus?
Mums ir trīspusējs saprašanās memorands starp Zviedriju, Somiju un Turciju, pie kura īstenošanas mēs šobrīd strādājam, un uzskatām, ka esam tam gatavi. Tajā pašā laikā mēs cienām to, ka tas ir Turcijas valsts lēmums, kas, protams, ir jāpieņem Ankarā.
Kādas ir jūsu prognozes par to, kā varētu attīstīties sadarbība starp Zviedriju un Baltijas valstīm nākamajos mēnešos, turpmākajos gados?
Tāpēc esmu šeit, lai klausītos un uzturētu dialogu ar Igauniju. Un ar nepacietību gaidu arī iespēju doties uz Latviju un Lietuvu, jo tas ir ļoti svarīgi. Ja ir viena lieta, ko es vēlētos teikt, tad Baltijas valstu iedzīvotājiem bija taisnība vērtējumā par Krieviju, kad daudzi citi kļūdījās.
Cik ilgs laiks, jūsuprāt, vēl būs vajadzīgs, lai Krievija vairs neradītu draudus mūsu reģionam?
Diemžēl šobrīd mans skatījums par to patiesībā ir diezgan drūms. Mans situācijas redzējums diemžēl ir tāds, ka mums ir jāgatavojas ilgstošam karam Ukrainā. Krievijai nav izdevies sasniegt savus politiski militāros mērķus. Bet Maskava neliek manīt, ka būtu mazinājusi savas ambīcijas.
Tāpēc mums jātur pulveris sauss un jānodrošina, ka mēs izveidojam ticamas atturēšanas spējas un aizsardzību pret jebkādu iespējamo Krievijas iebrukumu nākotnē. Tas nepieciešams, lai uzlabotu mūsu drošību.
