Zviedrija ilgus gadus bijusi ļoti atvērta valsts, kas uzņēmusi patvēruma meklētājus no daudziem karadarbības plosītiem reģioniem: Afganistānas, Irākas, Sīrijas, Bosnijas, Somālijas u.c.
Taču pēdējos gados Zviedrijā arvien vairāk izskanējušas bažas, ka zviedru labklājības valsts modelis ilgtermiņā nebūs savienojams ar etniski daudzveidīgu sabiedrību.
Pašlaik no 10 miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju jau katrs piektais ir dzimis ārzemēs.
Liela daļa imigrantu dzīvo noslēgtās kopienās, kam ir minimāla saskarsme ar apkārtējo sabiedrību. Imigranti stāsta, ka viņiem nereti nākas saskarties ar slēptu vai pat atklātu rasismu, bet etniskie zviedri vaino imigrantus par noziedzības pieaugumu.
“Segregācija ir tik ļoti nostiprinājusies, ka mēs dzīvojam paralēlās sabiedrībās. Mēs dzīvojam vienā valstī, bet pilnīgi atšķirīgā realitātē,” ceturtdien atzina Andešsone.
Viņa vainoja gan islāmticīgos ekstrēmistus, gan galēji labējos spēkus par vardarbības pieaugumu.
Zviedriju nesen satricināja vardarbīgi protesti, ko izraisīja kāda politiķa nodoms publiski dedzināt Korānu.
“Tas, ko mēs redzējām, nebija politisks protests. Policisti tika apmētāti ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem. Tā bija krimināla, nevis politiska rīcība – uzbrukums demokrātijai, uz kuru tik daudzi ir atbēguši,” teica Andešsone.
