Saeima virza, bet vēl sola labot ideju par izcelsmes valsts norādīšanu pārtikas produktiem

Pārtikas tirdzniecības vietās cenu zīmēs vai pie tām jānorāda izcelsmes valsts karogs – to paredz sākotnējais valdošās koalīcijas deputātu virzītais piedāvājums, ko Saeimas vairākums atbalstīja pirmajā lasījumā. Vienlaikus deputāti apņēmās šo likumprojektu uzlabot un papildināt ar citiem risinājumiem.

Piesakot ieceri par izcelsmes valsts karodziņiem veikalos, tika norādīts, ka patērētājus nereti maldina par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti.

Informācija par izcelsmi ļaušot izvēlēties vai, gluži otrādi, atteikties no kādā konkrētā valstī ražotiem produktiem. Viena šķautne šajā idejā – izcelt Latvijā ražoto, vēl viena – skaidri norādīt uz kaimiņos esošu agresorvalstu produkciju, kuru atrašanās veikalu plauktos nav pakļauta sankcijām.

Tomēr problēmu šajā iecerētajā regulējumā saskata tirgotājus pārstāvošas biedrības. Latvijas Tirgotāju savienība uzsvērusi, ka karodziņa norādīšana uz cenu zīmes ne vienmēr pircējam var sniegt objektīvu informāciju, jo reizumis produkts ražots vienā valstī, bet iepakots citā.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) likumprojektu esošajā redakcijā dēvē par brāķi, paziņojumā medijiem paužot, kas būtu miljonos mērāmu slogu uzliekošs regulējums. LTR uzskata – ja patiešām deputātiem ir vēlme mazināt vai izbeigt Krievijas pārtikas produktu tirgošanu Latvijā, jāaizliedz to importēšana, nevis jāuzliek administratīvais un finanšu slogs tirdzniecības nozares uzņēmumiem.

Turklāt esot apšaubāmi, ka iedzīvotāji patiesi spētu arī atpazīt visus karogus. Tā vietā uz cenu zīmes produkta izcelsmes valsti var norādīt rakstiski ar pilnu tās nosaukumu vai saīsinājumu, tā norādījis Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Šos viedokļus papildināja arī Saeimas deputāti debatēs.

"Lai ieviestu preču izcelsmes karodziņus uz produktu cenu zīmēm, tas veikaliem un veikalu tīkliem izmaksās miljonus. Un kā jūs domājat, kas par to galarezultātā samaksās? Protams, gala patērētāji," pauda deputāte Linda Matisone no "Apvienotā saraksta".

"Taisīt no veikaliem skolu vai ģeogrāfijas stundu, kur var nākt un apskatīt karodziņus? Kopumā patērētājam arī jāpaskaidro vai jāapraksta, kas tā par valsti," sacīja pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne.

Saeimas deputāte Linda Matisone un Viktorija Pleškāne
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Par spīti kritikai, par likumprojektu pirmajā no trīs lasījumiem nobalsoja 58, pret bija 18, atturējās – 12 deputāti.

Taču to, ka regulējums jāpadara vienkāršāks, atzina arī viens no tā iesniedzējiem, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Maslovskis: "Mēs jau visi vēlamies, lai mūsu patērētājs, lai mēs, kuri katrs esam patērētājs, ienākot veikalā, neapstulbtu no tā, ka mēs redzam "Rēzeknes piensaimnieks. Iebiezinātais piens". Nu, nav jau tā desmitiem gadu! Un tad maziem burtiņiem tur mikroskopiski ir izcelsme vai ražotājvalsts. Par to ir jādiskutē! Kā tur teica speciālisti – cilvēks izvēlas lētāko. Es piekrītu, ka tas ir atkarīgs no cilvēka maciņa, bet, ja mums būs skaidri un gaiši redzama produkta ražošanas valsts un produkts maksās no eiro līdz 1,50 eiro, un tas Latvijas karodziņš būs pie 1,20 eiro, esmu pārliecināts, ka liela daļa iedzīvotāju tomēr izvēlēsies to 1,20 eiro. Bet, ja tas nebūs redzams, viņš, protams, automātiski ies un pirks to par eiro."

Saeimā turpmākajos lasījumos priekšlikumus turpinās apspriest februāra vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti