Valdības pārstāvjiem joprojām nav pārliecības, ka noslēgtie līgumi, uz kuru pamata pašlaik "Rail Baltica" projektā izveidojies ievērojams sadārdzinājums, ir noslēgti iedzīvotāju interesēs.
"Mēs arī kā Ministru kabinets vēlētos ne tikai vēršanos prokuratūrā, bet arī maksimāli pārskatīt visus noslēgtos līgumus. Lai uz iedzīvotāju rēķina turpmāk šādu sadārdzinājumu nebūtu un arī esošos sadārdzinājumus varētu novērst," norādīja premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), sakot, ka bez izmaksu pārskatīšanas pagaidām nevar virzīties uz priekšu, vienkārši apmaksājot rēķinus. "Tikai tad, kad šis darbs būs izdarīts. Arī maksimāli rastas iespējas piedzīt no potenciālajiem vainīgajiem kompensāciju segšanu. Es domāju, ka tad mēs varēsim virzīties uz priekšu."
Premjere norādīja arī uz nepieciešamību piedzīt kompensācijas no atbildīgajiem.
Pagaidām vienīgā, kas ir sodīta, ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova, kuru valdība pazeminājusi amatā.
Kā ziņots iepriekš, amatpersonas, slēdzot līgumus, bija uzņēmušās saistības, par ko valdība nebija lēmusi. Līdz ar to "Rail Baltica" objektos lidostā un centrālajā dzelzceļa stacijā par jau izdarītiem darbiem izveidojies aptuveni 39 miljonu eiro sadārdzinājums.
Arī zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka nav pārliecības, vai sadārdzinājumi ir pamatoti, tāpēc akli piekrist 39 miljonu eiro rēķinam nevar.
Tikmēr satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") pastāstīja, ka nelielu daļu no nepieciešamā finansējuma izdevies atrast ministrijas budžetā: "Mums ir jāatrod veids, kā saistības pildīt, vienlaikus tās izvērtējot.
Šajā gadījumā 39 miljoni eiro nav pieejami budžetā Eiropas Savienības finansējuma daļā, mums ir izdevies Satiksmes ministrijā atrast nelielu daļu no šī finansējuma apmēram 6 miljonu eiro apmērā."
Valdība vienlaikus norāda arī uz "Rail Baltica" projekta nozīmīgumu, kā arī nepieciešamību projektu virzīt uz priekšu.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
