Uzņēmums "Latvijas Zaļais punkts" ir viens no tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmas dalībniekiem, ar ko jāslēdz līgumi tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem. Uzņēmuma pārdošanas nodaļas vadītāja Ilona Bērtulsone skaidroja, ka dabas resursu nodoklis būs jāmaksā visiem, kas tirgo jaunus un lietotus tekstilizstrādājumus.
"No šā gada 1. jūlija, līdzīgi kā par preču iepakojumu un videi kaitīgām precēm, arī par tekstila izstrādājumiem, tai skaitā arī apaviem, būs spēkā princips, ka piesārņotājs maksā.
Nav tā, ka, ja viena un tā pati cepure tiek pārdota Latvijā trīs reizes, tad katru reizi tai ir jārēķina virsū šis nodoklis. Jāmaksā ir tikai pirmajā reizē.
Tas nozīmē, ka uzņēmējam šobrīd arī būs diezgan daudz darba, ko ieguldīt, lai sakārtotu uzskaites sistēmu. Jo, piemēram, arī uzņēmumi, kuri eksportē tekstila izstrādājums, viņiem tad ir jāņem vērā tas, ka šis maksājums ir tikai par to, kas paliek Latvijā. Tas, kas tiek izvests, tas nav nodokļu objekts," skaidroja Bērtulsone.
Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmums "Lindstrom" iznomā darba apģērbus, maināmos paklājus un tehniskos dvieļus. Uzņēmuma izpilddirektors Latvijā Ivars Šmits stāstīja, ka uzņēmums jau noslēdzis līgumu ar tekstilizstrādājumu apsaimniekotāju, kaut gan lietotos tekstila izstrādājumus jau vairākus gadus nodod atkārtotai pārstrādei.
"Jaunā nodokļa galvenā jēga un mērķis nav iekasēt papildu līdzekļus valstij, bet tiešām veicināt uzņēmējus domāt un praktiski rīkoties tekstila pārstrādē. Mēs raugāmies uz to pozitīvi, jo tekstils ir materiāls, kas ir viens no būtiskākajiem piesārņotājiem pasaulē, un arī, tekstilu ražojot, tiek izmantots ļoti daudz resursu – gan ūdens resursi, gan enerģijas resursi, tā ka mēs uzskatām, ka tas ir tāds būtisks, varbūt pirmais vai otrais solis, lai veicinātu tekstila pārstrādi un lai tas tekstils nonāktu atkārtotā apritē," norādīja Šmits.
Modes preču tīkla "Lindex" mārketinga koordinatore Baltijā Ilze Rubene stāstīja, ka uzņēmums jau noslēdzis līgumu ar tekstila apsaimniekotāju, jo ilgtspēja ir būtiska uzņēmuma sastāvdaļa.
"Iesaistoties tieši ražošanas atbildības sistēmā, tas, protams, ļauj šobrīd ietaupīt finanšu līdzekļus, gan arī tas ir veids, kā mēs varam līdzfinansēt tekstila apsaimniekošanu un arī vides izglītības pasākumus. Un laikam tas pats galvenais ir, ka vienlaikus mēs palīdzam mazināt kopējo poligonos noglabāto atkritumu apjomu," teica Rubene.
Dabas resursu nodokļa likme ir 50 centi par 1 kg tekstilizstrādājumu. Bērtulsone no "Latvijas Zaļā punkta" skaidroja, ka, noslēdzot līgumu ar tekstila apsaimniekotāju, maksa samazinās.
"T krekls sadārdzinās aptuveni par diviem centiem, biksēm tur būs jau 9 centi un mētelim 26 centi. Ja tas līgums ir noslēgts ar apsaimniekotāju, tad tie skaitļi ir šādi, ja nav noslēgts līgums ar apsaimniekotāju, nu, tad var pareizināt vairāk nekā trīs reizes šo ciparu. Šis dabas resursu nodoklis vai maksājums apsaimniekotājam, līdzīgi kā kā visi citi nodokļi, tiek iekļauti preces cenā, un rezultātā, protams, ka tas maksātājs būs patērētājs, tas, kurš izvēlas attiecīgo preci pirkt," klāstīja Bērtulsone.
Šmits no "Lindstrom" vērtēja, ka dabas resursu nodokļa likme nav tik liela, lai būtiski ietekmētu tekstila nozari.
"Es intereses pēc pats, piemēram, nosvēru džinsu bikses, sver aptuveni 600 gramus.
Tas nozīmē, ka par vienām džinsu biksēm, kas tiek tirgotas, tad tas nodoklis būtu 30 centi, kas, manuprāt, nav daudz.
Savukārt, ja iesaistās ražotāju atbildības sistēmā un parūpējas noslēgt līgumu par to, lai tādā pašā apjomā tekstils tiktu pārstrādāts, tad tas izmaksā vēl mazāk. Tā kā es neuzskatu, ka tā ir kaut kāda būtiska ietekme uz tekstila cenām no 1. jūlija," sprieda Šmits.
Tekstila izstrādājumu atkritumu šķirošanas sistēma Eiropas Savienības dalībvalstīs jāievieš no 2025. gada.
