No tiem neatkarīgās institūcijas iesniegušas pasākumus par 31,8 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1 951,6 miljoniem eiro, paziņojumā medijiem informēja ministrija.
"Viena no Eiropas Komisijas rekomendācijām ir samazināt valsts budžeta deficītu, tāpēc esmu gandarīts, ka nozaru ministrijas šogad budžeta plānošanā ir bijušas atbildīgākas un
pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā iesniegti par 250 miljoniem mazākā apmērā nekā 2023. gada valsts budžetam," uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Būtiskākie papildu izdevumi nākamajam gadam pieteikti pedagogu algām saistībā ar streika vienošanos, veselības aprūpes izdevumu pieaugumam un aizsardzības izdevumu pieaugumam.
Tāpat nozīmīgi ir zaudējumu segšanai pasažieru pārvadātājiem un universālā pasta pakalpojuma saistību izpildei, pieprasījumi iekšlietu sistēmas amatpersonu darba samaksas palielināšanai, uzturlīdzekļu apmēra piesaistīšanai minimālajai algai un "Rail Baltica" projekta papildu izdevumiem.
Visapjomīgākais pieprasījums ir Veselības ministrijai – 395,9 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai – 330,1 miljons eiro,
Izglītības un zinātnes ministrijai – 298,3 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai – 244 miljoni eiro.
Mērķdotācijām pedagogu algām nākamgad prasīti papildu 8,3 miljoni eiro.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija nav iesniegusi pieprasījumus papildu finansējumam kādām prioritātēm.
15. augustā valdībā paredzēts izskatīt informatīvos ziņojumus par makroekonomisko rādītāju prognozēm, izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un prioritārajiem pasākumiem 2024., 2025. un 2026. gadam un ziņojumu par nodokļu politiku 2024.–2027. gadam izstrādes virzību.
Budžeta iespējas nākamajam un turpmākajiem gadiem vēl koriģēs nodokļu pamatnostādņu ieviešana.
Saeimā 2024. gada budžeta paketi paredzēts iesniegt šā gada 12. oktobrī.