"Es laikam vispār negribētu pretnostatīt reemigrāciju versus darbaspēka pieejamība un ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Man šķiet, ka svarīgākais šajā gadījumā ir tas, ka tie ir mūsu pilsoņi, ka mūsu valsts ar rīcību, sasniegumiem apliecina, ka tā kļūst atkal pievilcīgāka saviem pilsoņiem. Un rūpes par saviem pilsoņiem principā ir prioritārākas pār vienas vai otras ekonomiskās intereses apmierināšanu," sacīja VARAM ministra padomnieks reģionālās attīstības un ekonomikas jautājumos Andris Miglāvs.
Viņaprāt, reemigrācijas programmas nevar būt alternatīva darbaspēka piesaistīšanai. Lai gan tās abas ir saistītas, tomēr tās esot neatkarīgas parādības.
To, ka reemigrācijas politika nevar aizstāt "neemigrācijas politiku", uzsvēra arī Elīna Pinto, biedrības "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" jeb "Kopiena #esiLV" valdes locekle.
"Reemigrācijas izaicinājumi ļoti skaidri kā lakmusa papīrs uzrāda problēmas, dziļi ielaistos izaicinājumus, kas ir kopumā mūsu cilvēku labklājībā – attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību, izglītību, kas ir iekļaujoša un piemērota cilvēku vajadzībām, mājokļu pieejamību, uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu," sacīja "Kopiena #esiLV" valdes locekle.
Tāpat Pinto norādīja uz reemigrācijas saistību ar imigrācijas politiku: daļai cilvēku, kas varētu lemt par atgriešanos Latvijā, ir ģimenes locekļi, kas nav ne latvieši, ne eiropieši. "Reemigrācija noteikti nav burvju nūjiņa Latvijas darbaspēka izaicinājumiem, bet tā ir viena ļoti svarīga joma, kas ir jāskata kopsakarā gan ar dzīves kvalitātes uzlabošanu kopumā un it īpaši reģionos, kur atgriežas vismaz puse no aizbraukušajiem. Un, otrkārt, arī veidojot iekļaujošu vidi citu valstu profesionāļiem, kas Latvijā vēlas uzsākt dzīvi līdzi ar saviem ģimenes locekļiem," skaidroja Pinto.
Tikmēr Ekonomikas ministrija pašlaik strādā pie risinājumiem darbaspēka pieejamībai Latvijai, norādīja ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.
"[Reemigrācija] ir labākā alternatīva, kāda mums varētu būt darbaspēka piesaistīšanā, jo tie ir mūsu cilvēki ar mūsu valodas, kultūras izpratni. Tas ir labākais potenciāls, uz ko mēs varam strādāt," sacīja Čuda.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijā esošo darbaspēku nevar pretstatīt reemigrantiem, radot viņiem citādākus nosacījumus. "Reemigracija pati dabiski īstenosies tad, kad pie mums konkurētspējīgais piedāvājums atlīdzībā, dzīves telpā, drošībā būs labāks nekā tur, kur viņš šobrīd atrodas. (..) Tad jau reemigrantam būs daudz radošāka atgriešanās pie izpeļņas, kas nodrošina viņa komforta līmeni," pauda EM pārstāvis.
KONTEKSTS:
Darbaspēka pieejamības jautājums ir nonācis uz politiķu darba galda, tostarp vērtējot iespējas piesaistīt vairāk viesstrādnieku. Tas ir arī viens no jautājumiem, kur koalīcijai ir domstarpības un premjers gribētu ātrāk virzīties uz priekšu.
Ekonomikas ministrijas vadībā top cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, kas īstermiņā atvieglotu iespējas darba devējiem piesaistīt darbiniekus no ārvalstīm.
Pavasarī plašu rezonansi raisīja premjera paustais, ka nākotnē Latvijā trūks darbaroku, tāpēc būtu jāpārskata migrācijas politika, bet, ja tas nenotiks, būs jāskatās uz pensionēšanās vecuma izmaiņām. Arī finanšu ministrs uzsvēra, ka ir pēdējais brīdis risināt darbaspēka trūkuma problēmu.
