ĪSUMĀ:
- Reformas būtība – kontroli pār ostām pārņem valsts, bet līdz šim tur saimniekojušo pašvaldību ietekme mazinātos.
- Ar reformu brīvostu pārvaldes pārtaps par valsts kapitālsabiedrībām, kuru vadību meklēs atklātā konkursā.
- Pagaidām daļu brīvostu valdes locekļu izrauga nozaru ministrijas, kas raisījis aizdomas par nepiemērotiem kandidātiem.
- Ir cerība, ka jaunais pārvaldības modelis ļaus izvairīties no politiskiem ielikteņiem brīvostu vadībā.
- Mērķis – nodrošināt profesionālu ostu pārvaldību, lai attīstītu ekonomiku un uzņēmējdarbību valstī.
Vērienīgo un gadiem ilgi apspriesto ostu pārvaldības reformu paredzēja ieviest jau līdz pērnā gada beigām. Tās būtība –kontroli pār ostām pārņem valsts, bet līdz šim tur saimniekojušo pašvaldību ietekme mazinātos. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas tādējādi zaudētu ietekmi Ventspils ostā, rosināja parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai, lai reformu apturētu. Tajā atsaucība bija maza, bet ostu reformas atbilstību pamatlikumam turpina vērtēt Satversmes tiesa.
Satiksmes ministrija reformu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs turpina. Paredzēts, ka tā stāsies spēkā jau nākamgad. Pārvaldes pārtaps par valsts kapitālsabiedrībām, kuru vadību meklēs atklātā konkursā.
Ogre – ostu vadības talantu kalve?
Taču pagaidām daļu brīvostu valdes locekļu izrauga nozaru ministrijas. Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), kurš premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") abās valdībās pildījis gan ekonomikas, gan satiksmes ministra pienākumus, ostu valdēs rosinājis iecelt divas vadošas Ogras novada amatpersonas.
Pagājušās nedēļas vidū par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Ogres priekšsēdētāja vietnieku Gintu Sīviņu. Savukārt pavasarī darbam Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdē Vitenbergs piedāvāja arī Ogres izpilddirektora vietnieci – Danu Bārbali. Kā zināms, Ogres pašvaldības vadībā ir ietekmīgais Nacionālās apvienības biedrs Egils Helmanis.
Vitenbergs nesen intervijā Latvijas Radio, atbildot uz jautājumu, vai Ogres novada dome ir ostu vadības talantu kalve, atbildēja, ka nevar cilvēku izslēgt no kandidātu loka tikai tādēļ, ka viņš ir no Ogres.
"Ir jāizvērtē tās kvalitātes un pieredze, kas ir katram no šiem personāžiem.
Mēs nevaram cilvēku izslēgt no iespējām ieņemt kādu amatu tikai tāpēc, ka viņš ir no Ogres.
Mēs te runājam par ministra izvēlēm, kādus pārstāvjus viņš virza uz konkrētām ostām. Esmu virzījis juristus, jo mums ir jāpabeidz ostu pārvaldības modeļa reforma. Esmu pārliecināts par saviem pārstāvjiem, arī Rīgas ostā iecelto Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktori," teica Vitenbergs.
Aizdomas par politizēta un nepiemērota kandidāta izvēli darbam Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdē pauda Stividorkompāniju asociācija, aicinot neapstiprināt Bārbali Liepājas ostas valdē, jo viņas pieredze Ogrē neesot piemērota ostai. Iebildumus sadzirdēja arī premjers Krišjānis Kariņš, un valdība Bārbali ostas valdē tā arī neiecēla.
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība) apstiprināja – konflikts neattīstījās, jo satiksmes ministrs solījis virzīt citu kandidatūru.
"Tagad izskatās, ka arī šajā situācijā saprāts ir guvis virsroku un ministrija virzīs citu pārstāvi.
Līdz šim prakse vismaz Liepājā bija ļoti laba, ka ministri vai ministrijas virzīja uz SEZ valdi kompetentus cilvēkus – valsts sekretārus, valsts sekretāru vietniekus vai departamentu vadītājus. Līdz ar to nebija runas par, kā es smējos, šoferu meitu vai ko tamlīdzīgu. Līdz ar to pašvaldība vienmēr ieguva – dzirdi valdības redzējumu, pašvaldība pauž savu nostāju, un arī uzņēmēji uzreiz saka savas iebildes un redzējumu, un tiek meklēts kopsaucējs," skaidroja Vilnītis.
Šobrīd valdība Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs ir iecēlusi Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvirzītos kandidātus, kas līdz brīvostu likvidācijai, tas ir - līdz šī gadam beigām, tajās pārstāvēs valsts intereses. To dara, lai nodrošinātu abu ostu darbības nepārtrauktību un atbilstību valsts interesēm.
Savukārt jautājumu par Liepājas SEZ ostas valdes locekļa iecelšanu valdībā Ministru prezidents darba kārtībā neiekļaus, jo sagaida, ka minētais valdes loceklis tiks izvēlēts konkursa kārtībā, skaidroja premjera birojā.
Ne tikai kravu pārkraušana
Pašlaik spēkā esošo kārtību, kurā ministri un ministrijas izvirza kandidātus darbam brīvostu pārvaldēs, aizstāv pagājušajā nedēļā šādi par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju apstiprinātais Sīviņš. Viņš brīvostas valdē strādājis arī iepriekš – bijis vadītāja vietnieks jau divus gadus.
Sīviņš norādīja, ka brīvostas uzdevumi neaprobežojas tikai ar kravu pārkraušanu. Ostas teritorijās attīstīta preču ar augstu pievienoto vērtību ražošana, sākts projekts saules parka izveidei Spilves pļavās. Kravu maršrutu pārskatīšana pēc Krievijas un Baltkrievijas virziena izsīkšanas ir grūtāks process. Taču pērn Rīgas brīvostas pārvaldes peļņa par 2 miljoniem eiro pārsniegusi plānoto. Sīviņš tajā saredz arī ministrijas virzīto cilvēku nopelnu.
"Saikne, kas mums bija ar ministrijām, palīdzēja veikt, piemēram, ostu digitalizāciju saistībā ar Eiropas finansējuma piesaisti. Tāpat par apbūves tiesībām ostā. Osta ir viena no tautsaimniecības dzīslām, kas mums palīdz attīstīt ekonomiku un uzņēmējdarbību," pauda Sīviņš.
Jaunā ostu pārvaldības modeļa riski
Ostu reformas turpinājumā nākamgad Rīgā un Ventspilī brīvostu pārvalžu ar ministriju virzītiem cilvēkiem vairs nebūs. To vietā – kapitālsabiedrības, kuru pārstāvjus izraudzīs atvērtā konkursā. Cerību, ka jaunais pārvaldības modelis ļaus izvairīties no politiskiem ielikteņiem, pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.
Valsts kapitālsabiedrībās konkursa procedūra, ko rīko kandidātu atlases komisija, ir gana skaidra un detalizēta, lai ļautu izvēlēties piemērotākos profesionāļus finanšu kompetences, ostu attīstības un konkurētspējas jautājumos, vērtēja Grafs. Tomēr vēl ir labojami riski, piemēram, iespējas kandidēt kriminālprocesos iesaistītiem cilvēkiem vai karteļu dalībniekiem.
"Tad nevarētu būt situācija, ka ministrs vienkārši piedāvā kādu savas politiskās partijas pārstāvi, kurš varētu būt ministra rokas pagarinājums darbam brīvostā.
Tas, kas tik un tā paliks izaicinājums, – ja ir kāda slēpta dienas kārtība, tad esam arī redzējuši skandālus, kā tas bija, piemēram, "Latvijas valsts mežu" valdes atlasē. Nevar izslēgt, ka joprojām tiek virzīti "vajadzīgie" kandidāti. Taču šobrīd izstrādā grozījumus normatīvajos aktos, kā izslēgt šos riskus, kā vērtēt reputācijas jautājumus, lai neuzkāptu vēlreiz uz tiem pašiem grābekļiem, kas bijuši citos procesos," norādīja Grafs.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sīviņš vēl piebilda – lai arī Rīgas un Ventspils ostas pārvaldības reformu plānots pabeigt pēc pieciem mēnešiem, būs nepieciešams pārejas periods, kurā pilnvaras uz pusgadu saglabātu nule kā paplašinātā valde.
Lai reformu īstenotu veiksmīgāk, Rīgas brīvostas valdē iecelta arī Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktore Liene Priedīte-Kancēviča. Sīviņš uzskata, ka pēc brīvostu pārvalžu reformas pabeigšanas kandidātu atlases komisijās būtu jāaicina arī ministriju pārstāvji. Vienlaikus atšķirībā no reformas sākotnējā pieteikuma vēl gaidāmas diskusijas par pašvaldību lomas saglabāšanu lielajās ostās.
KONTEKSTS:
Pēc ilgām un plašām debatēm 13. Saeima 2022. gada februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.
Pēc Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem, taču nepieciešamo parakstu skaitu neizdevās savākt.
