Rīta Panorāma

Narvas robežpunktā ar Krieviju veidojas garas rindas

Rīta Panorāma

Intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču

Intervija ar biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu

«Zemnieku saeima»: Lauksaimniecībā situācija pēc vētras ir labāka, nekā sākotnēji likās

Pēc nedēļas sākumā piedzīvotās vētras situācija lauksaimniecībā tomēr ir labāka, nekā tas izskatījās sākotnēji, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Ņemot vērā nedēļas sākumā piedzīvoto stiprās un anormāli apjomīgās lietavas, dažas dienas vēlāk zemnieki ir pārsteigti, ka varēja jau tikt uz lauka un atsākt labības vākšanu, pastāstīja Lazdiņš.

Darbi uz lauka šogad gan būs ļoti sarežģīti. Viņš atzina, ka situācija ir ļoti atšķirīga dažādās saimniecībās. Lazdiņš apliecināja iepriekš izskanējušo, ka visvairāk cietis ir ziemas rapsis.

Zemgalē lēš, ka dabas stihijas dēļ cietuši 350 000 hektāri lauksaimniecības zemes. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apsekojums liecina, ka stihija ir sabojājusi cerības uz labu ražu arī citviet.

Lazdiņš gan norādīja – to, cik lielu iespaidu vētra būs kopumā atstājusi uz nozari, varēs apjaust pēc Lauku atbalsta dienesta veiktā datu apkopojuma. No 31. jūlija līdz 15. augustam aicina lauksaimniekus Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā "Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai".

EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā.

KONTEKSTS:

Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.

Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.

Tikmēr oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti