Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē pie produkta vai produktu grupas. Tikmēr Zemkopības ministrija sola, ka nevienu tirgotāju nesodīs gadījumā, ja pirmajos mēnešos jaunā kārtība vēl nebūs ieviesta.
Valdība augusta vidū pieņēma kārtību, kā veikalos jānorāda produkta ražotājvalsts. Tas darīts ar mērķi uzlabot pircēju informētību, kā arī izmaiņas ļaušot pircējiem nepirkt produktus no agresorvalstīm. Ja informācija par valsti tirgotājam nebūs pieejama, valsts nosaukuma vietā būs norādīts - nav ziņu.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atzīst, ka precīzāk novērtēt to, vai tirgotāji ievēro jauno kārtību, varēs septembrī. Tomēr viņš jau pamanījis pozitīvas izmaiņas dažos veikalos.
"Saukšu vārdā - "Rimi" veikalos pie dažiem produktiem, piemēram, siera sadaļā ļoti smuki parādās karodziņi, nosaukumi, un man kā patērētājam šķiet ļoti labi saprotami, viegli nolasāmi, no kuras valsts kādi produkti. Kur ir Latvija, kur ir Vācija, Itālija, Grieķija," teica Gūtmanis. "Protams, ja būs nepilnības, tad neviens normatīvs nav akmenī iecirsts. Patērētājs, pērkot produktu, skaidri zinās produkta izcelsmes valsti."
Vērtējot tirgotāju gatavību jaunajai kārtībai, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzina, ka
ne visi ir gatavi izmaiņām, jo bijušas būtiskas nobīdes tehniskās dokumentācijas izstrādē. Proti, viss process aizkavējies par trim mēnešiem.
Lēmumu valdība pieņēma augusta vidū, bet vadlīnijas, kā rīkoties tirgotājiem, publicētas tikai augusta pēdējā darba dienā.
"Šobrīd nobīde ir tieši par trīs mēnešiem. Ražotājvalsts norādes parādīsies pakāpeniski - tas nav vienkāršs process, jo Eiropas Savienība neuzliek par pienākumu norādīt ražotājvalsti, pamatā jānorāda produktu izcelsme, kas daudziem produktiem jau veikalos ir redzama," paskaidroja Krūzītis. "Lai savāktu datubāzi, ir vajadzīgs laiks, un lai tīri fiziski nomainītu vai papildinātu cenu zīmes, tas arī ir ļoti ietilpīgs process. Vienam varbūt tās ir tūkstoš cenu zīmes, bet citam – 30 tūkstoši. Tas ietver apjomīgu darbu – izveidot datubāzes, daudziem cenas būs jāmaina manuālā režīmā."
Krūzītis uzsver, ka viss process tirgotājiem prasīšot papildu izmaksas. Lielākais satraukums par jauno kārtību esot tieši mazajiem veikalniekiem.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan sola nepiemērot sodus tirgotājiem, ja būs pārkāpumi. Dienests sola rīkoties pēc principa "konsultē vispirms".
Šādu principu gan nepiemērošot gadījumos, kad PVD atkārtotā pārbaudē konstatēs, ka tirgotājs nav sācis noteikto prasību izpildi.
Latvijas Radio apjautātie rīdzinieki par jaunajām prasībām pauda dažādus viedokļus:
"Tikai gadījumā, ja es sagatavoju kādam draugam dāvanu un ja es viņam vēlētos uzdāvināt Latvijas produktus. Tad jā, bet tā vairāk skatos uz sastāvu, kvalitāti, un tāpēc tas nav tik svarīgi. Vai pievēršu uzmanību tam, vai produkts ražots Latvijā? Diezgan reti. Ja, piemēram, runājam par "Lidl" veikalu, tur Latvijā ražotu produktu nav tik daudz, bet tas ir vistuvāk mājām."
"Nē, es parasti skatos, kur ir lētāk, jo pensionārs paliek pensionārs. Un tas maciņš ir tik biezs, cik ir, un neviens par tevi nedomā. Kādreiz viņi [politiķi] solīja divreiz gadā pielikt [pie pensijas], bet tagad vienreiz nevar sagaidīt. No dārzeņiem vairāk pērku Latvijā audzētus, arī augļus cenšos pirkt, cik atļauj maciņš. Galvenais ir cena, tāpēc, ka citādi šajos laikos nevar. Viņiem pašiem [politiķiem] ir biezas kabatas, par pārējiem viņi nedomā."
"Es vairāk izvēlos Latvijas preci, esmu patriote. Man patīk un garšo. Veikalos lielākoties ir Latvijas maize, arī piena produkti. Dārzeņus es izaudzēju pati. Ziemā skatos dārzeņus, bet tagad vasarā noteikti ne. Latvijas produktus būtu svarīgi pirkt, jo tie ir garšīgi. Noteikti atbalstu."
