Izmaiņu mērķis ir veicināt parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu. Līdz šim parādnieki meklējuši dažādus veidus, kā legāli neuzrādīt savus patiesos ienākumus, lai izvairītos no parādu piedziņas.
ĪSUMĀ:
- Cilvēki parādu varēs atmaksāt pakāpeniski, ilgākā laika periodā.
- Cilvēkam paliks vairāk uz rokas savām vajadzībām.
- Asociācija: Daudzi būs spiesti iet "tumšajā zonā"; meklēt darbu ārzemēs.
- Ministre: Novērsta iespēja nemaksāt uzturlīdzekļus un citus parādus.
Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, rēķina Tieslietu ministrijā. Līdzšinējā parādu piedziņas kārtība cilvēkus, kas grimst parādos, nemotivēja oficiāli saņemt vairāk par minimālo algu.
Proti, daļa no parādniekiem savus patiesos ienākumus valstij neuzrāda, jo negrib vai nevar samaksāt savus parādus. To vislabāk redz zvērināti tiesu izpildītāji, kas parādu piedziņā iesaistās tad, kad nekas cits vairs nelīdz.
"Ir redzams, ka ir pelnoši uzņēmumi, bet darba algas ir minimālās algas apmērā... tas ir tiešām redzams. Jā. (..) Un darbinieki ir parādnieki. Jā. Ne jau visi, protams. Nav tā, ka visi ir parādā," pauda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Spore.
Izmaiņas, kas stājas spēkā šodien, paredz, ka cilvēki parādu varēs atmaksāt pakāpeniski, ilgākā laika periodā.
"Jaunā pieeja ir tāda, ka paliek vairāk naudas pašam, līdz ar to nav vēlmes slēpt ienākumus, jo, atmaksājot katru mēnesi regulāri daļu pa daļai ilgākā laika termiņā, tu topi brīvs no saviem parādiem," skaidroja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Piemēram, līdz šim cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, uz rokas pēc nodokļu nomaksas un parāda piedziņas palika 350 eiro, tagad tie būs vairāk nekā 455 eiro. Attiecīgi, ja alga ir lielāka, arī savām vajadzībām uz rokas cilvēkam paliks lielāka naudas summa, nekā līdz šim.
"Tam, ka cilvēkam paliks vairāk uz rokas savu vajadzību apmierināšanai daudz lielākā apjomā, cilvēku vajadzētu motivēt," teica Spore.
Tam gan netic Latvijas Kredītņēmēju asociācijā, kas sniedz palīdzību finansiālās grūtībās nonākušajiem. Lai arī tagad noteikts minimums – 350 eiro, ko neaizskars, iepriekš parādus no ienākumiem, kas bija zem minimālās algas, nepiedzina vispār.
"Skaitliski tas būs milzīgs daudzums cilvēku, kuriem šobrīd tā piedziņa skars arī minimālos ienākumus. Tur būs tieši otrādi.
Tie, kas varēja sēdēt ar minimālajām algām un kaut ko piepelnīties, un izdzīvot, šobrīd būs spiesti iet vispār "tumšajā zonā" vai arī meklēt darbu ārpus valsts," norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi.
Šādas izmaiņas nav ieviestas nejauši.
"Visi maksā, jā, tik tiešām visi maksā. Iepriekš mēs arī redzam, ka bija dažādas shēmas, kā, legāli uzrādot tikai minimālo algu, pēc būtības bija iespēja nemaksāt nedz uzturlīdzekļus, nedz arī kādus citus parādus. Šobrīd tāda iespēja tiek novērsta," atzina tieslietu ministre.
Viņa arī teica, ka pēc laika vērtēs, kā parādniekiem tagad izdosies nomaksāt savus parādus. Iespējams, pēc tam varētu tikt veiktas vēl kādas izmaiņas.
