Rīga ielu un tiltu uzturētājus izraudzījās četros konkursos. Jau bija zināms, ka izraudzītie uzņēmumi par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā, Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā, Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā nākamajos piecos gados saņems kopumā 293,4 miljonus eiro.
Iepriekš vēl nebija zināms ielu uzturēšanas konkursa ceturtās daļas "Tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu uzturēšana Rīgā" rezultāts, nu tas tapis zināms.
Noslēdz pagaidu līgumu
Rīgā vismaz līdz nākamajam gadam tiltus, pārvadus un gājēju tuneļus uzturēs uzņēmums "Rīgas tilti", kas to veica arī iepriekšējos 5 gadus. Līgums par teju 8,7 miljoniem eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)) ir noslēgts uz gadu. Vismaz pēc trīs mēnešiem to varēs lauzt, ja dome atkārtotā konkursā atradīs apsaimniekotāju, kas darbus veiks uz visu atlikušo termiņu – līdz 2029. gada septembrim, Latvijas Radio skaidroja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Jāatgādina, ka vasarā par tiltu un pārvadu uzturēšanu piedāvājumus iesniedza divi pretendenti, tajā skaitā "Rīgas tilti", bet abi prasībām neatbilda. Pēcāk komersanti pieteicās atkārtoti, bet prasot jau vairāk naudas. Uzņēmums "Rīgas tilti" piedāvājis to darīt par 9 miljoniem eiro gadā, bet otrs pretendents – vēl par 2 miljoniem eiro vairāk. Pašvaldībai nebija skaidrs, kāpēc izmaksas dažu mēnešu laikā varēja tā pieaugt, tāpēc nolēma atrast pagaidu risinājumu, paralēli rīkojot atkārotu iepirkumu visam termiņam.
Pagaidu līgums ir vairāk nekā par 5% lētāks par to, kādu uzņēmums "Rīgas tilti" piedāvāja vēl pirms pāris nedēļām.
Domē skaidroja, ka 8,7 miljoni eiro ir maksimālā summa, kādu pašvaldība apsaimniekotājam gatava samaksāt. Ja sniega ziemā būs mazāk, uzturētajiem arī darba būšot mazāk – viņi mazāk arī saņemšot. Dome maksājot vien par padarītajiem darbiem.
Vēl jāatzīmē, ka pagaidu līgumā viens gads izmaksās mazāk, nekā dome sākotnēji prognozēja. Vispirms tiltu un gājēju tuneļu apsaimniekošanai pieciem gadiem paredzēja 45 miljonus eiro, bet, tagadējo līguma summu sareizinot ar pieci, sanāk par pusotru miljonu eiro mazāk.
Toties pārējās iepirkuma daļās izmaksas krietni pārsniedz sākotnēji prognozētās.
Maksās tikai par padarīto
Šajā iepirkumā Rīga sadalīta četrās daļās. Daugavas kreisais krasts un Daugavas labais krasts, kas dalās divās daļās – centrs un Latgales priekšpilsēta, otra daļa – Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta. To apsaimniekošana piecu gadu laikā pašvaldībai izmaksās līdz 242 miljoniem eiro bez PVN. Tas ir par 32 miljoniem eiro vairāk, nekā pašvaldība pavasarī un vasarā prognozēja par visām četrām iepirkuma daļām. Kāpēc tā, skaidroja Rīgas izpilddirektors Jānis Lange:
"Mēs kā pasūtītājs varam noteikt tikai aptuveni provizorisku šo iepirkuma summu, mēs izdarām pieņēmumu, un attiecīgi precīzu cenu iedod tirgus no savas puses. Tikai tad mēs varam zināt šo precīzo summu. Bet vēlreiz gribu no savas puses atgādināt, ka šī ir teorētiski iespējamā maksimālā summa [242 miljoni eiro] – neviens pretendentam nemaksās ne 210 miljonus, ne kādu citu summu, [maksās] tikai par faktiski paveiktajiem darbiem, faktiski iztērētajiem līdzekļiem. Jo jārēķinās, ka ikdienas uzturēšanai ziemas periodā aiziet apmēram 40% no visa ikdienas uzturēšanas budžeta, kas ir milzīgas naudas summas.
Laikapstākļi ļoti, ļoti ietekmē to, cik daudz mēs iztērējam. Ja sniegs nesnieg, ir stabili laikapstākļi, tad attiecīgi arī izdodas būtiski ietaupīt, un šos līdzekļus var novirzīt citur
– vai nu vasarā, pieņemsim, seguma stiprināšanai, seguma nomaiņai vai citiem darbiem."
Ielu uzturētāju būs vairāk
Salīdzinot ar iepriekšējo, 2019. gadā noslēgto līgumu, kurā četri uzņēmumi apsaimniekoja divas Rīgas daļas – Daugavas labo un kreiso krastu –, turpmākos gadus ielu uzturētāju būs vairāk, kopumā pieci, un vēl viens ir ar pagaidu līgumu. Turklāt, lai uzlabotu konkurenci, Rīga ir sadalīta četrās daļās. Tiesa, no konkurences īsti nekas nav nesanācis, jo trīs iepirkuma daļās bija tikai pa vienam kandidātam.
Komersanti Latvijas Radio teica, ka līguma nosacījumi ir kvalitatīvāki, nekā tie bija iepriekš. Pašvaldība pasūtīto darbu uzraudzīs, viņuprāt, stingrāk.
Paredzētos ielu uzturēšanas darbus pašvaldībai sola izpildīt "Latvijas Autoceļu uzturētājs", kas Daugavas kreisajā krastā darbosies kopā ar līdzšinējo apsaimniekotāju uzņēmumu "Roadeks". Lai gan ziema vienmēr sagādājot pārsteigumus, "Latvijas Autoceļu uzturētājs" apgalvoja, ka sezonai ir gatavi.
Gatavojoties jaunajam līgumam, uzņēmums "Vizii Urban", kas līdz šim Rīgā darbojies kā apakšuzņēmums, turpmāk apsaimniekos Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu. Uzņēmums investējis papildu 3,5 miljonus eiro, par kuriem nopirkta tehnika. Jāatzīmē, ka "Vizii urban" ir "Clean R grupas" meitasuzņēmums. Šajā lielajā uzņēmumā ietilpst arī viens no lielākajiem Latvijas atkritumu apsaimniekotājiem.
Arī "Eco Baltia vide", kas vairāk zināms kā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, ziemai esot gatavs. Uzņēmums jau līdz šim veica darbus Daugavas labajā krastā. Turpmāk viņu pārraudzībā būs mazāka daļa – centrs un Latgales priekšpilsēta.
"Viena lieta, kas jāņem vērā rīdziniekiem, – Rīgā ir vairāki ielu ietvju un pieturu līgumi par uzturēšanu, un šis līgums, par kuru mēs šobrīd runājam, nenosaka pilnīgi visas ietves un ceļus, tāpēc
dažbrīd notiek tā, ka lielā mašīna ar šķūri brauca pa ceļu, nometa sniegu uz ietves, tad vēlāk nāk cits izpildītājs, kurš tīra ietves, atkal nometot sniegu uz ceļa. Diemžēl šī īpatnība Rīgā ir saglabājusies.
Mēs bijām aicinājuši to visu apvienot vienā līgumā, bet diemžēl tas nav mainījies. Ja būs stipra snigšana, vienmēr gadīsies kāda ietve, kur šķūre tikko nobraukusi un uz ielas sniegu sametusi. Bet kvalitātes ziņā šogad jābūt daudz, daudz labākam izpildījumam," pārliecību pauda "Eco Baltia vide" vadītājs Jānis Aizbalts.
Viņš vēl piebilda, ka no 1. oktobra pašvaldība ielu uzturētājus varēs kontrolēt arī tiešraidē – vai darbs ir izdarīts un vai tas veikts kvalitatīvi. Līdz šim tā neesot bijis.
Biedrībās pauž bažas
Rīgas centra attīstības biedrībā atzina, ka pagaidu līgums par tiltu un pārvadu uzturēšanu ir pieņemams risinājums, kas palīdzēs kvalitatīvāk sagatavot līgumu 5 gadiem. Vienlaikus pagaidu risinājums parāda, ka dome līdz šim nav strādājusi kvalitatīvi, jo bija vairāki gadi, lai sagatavotos iepirkumam.
Tā domā arī domes opozīcijas deputāts Viesturs Kleinbergs no "Progresīvajiem". Viņaprāt, novēloti rīkotais iepirkums rīdziniekiem galarezultātā maksās dārgāk.
Savukārt apvienībā "Pilsēta cilvēkiem" uzskata – līgumi ir precīzāki un korektāki nekā iepriekšējie, bet biedrību satrauc, kā pašvaldība kontrolēs uzņēmuma darbu. Visa informācija – kur atrodas tīrītājs, uzņemtie video un fotogrāfijas – būšot pieejama tikai pašvaldībai. Savukārt iedzīvotāji par to varēšot uzzināt, vien rakstot iesniegumus. Rīgas izpilddirektors Jānis Lange gan neuzskata, ka iedzīvotājiem tāda veida informācija būtu nepieciešama, bet iedzīvotājiem no janvāra varētu kļūt pieejama informācija par Rīgas ielu stāvokli. Līdzīgi, kā tas ir "Latvijas Valsts ceļu" mājaslapā, kur var redzēt, kādā stāvoklī ir konkrēts ceļa posms.
Savukārt par ielu uzturēšanas lielajām izmaksām jautājumi rodas Rīgas Apkaimju alianses vadītājam Mārim Jansonam:
"Viens no dalībniekiem ir "Eco Baltia vide" un otrā [daļā] ir "Clean R" [grupas meitasuzņēmums "Vizii Urban"] kas ir divi uzņēmumi, kuri pirms tam ir ļoti cieši sadarbojušies un kopīgi gribēja taisīt atkritumu apsaimniekošanas monopolu Rīgā pirms pieciem gadiem.
Man ir tādas aizdomas, ka tur varbūt ir kaut kāds kartelis. Nu, protams, pierādīt tā nevar, bet katrā ziņā jābūt uzmanīgiem."
"Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa apliecināja, ka organizācija vēro iepirkumu komisijas darbu. "Mēs arī piedalāmies iepirkuma komisijas darbā un redzam godprātību un arī atbildību par šo līguma slēgšanu, visu iepirkuma procedūru. Jā, tur mums bažu nav," uzsvēra Tauriņa,
Secinājums: kopumā par ielu un tiltu uzturēšanu rīdzinieki maksās vairāk nekā par iepriekšējiem 5 gadiem, kuros kopā ar PVN summa jau pārsniegusi 150 miljonus eiro, bet padarītie darbi, iespējams, būs kvalitatīvāki.
