ĪSUMĀ:
- Saeimas komisijā izskan ideja pārveidot finanšu institūciju "Altum" par banku.
- "Altum" 40% akciju turētāji ir FM, 30% – EM un 30% – ZM.
- Latvijas Banka un Finanšu ministrija šo ideju nenoraida.
- Līdz šim 5 gadus "Altum" darbojās tirgus trūkumu novēršanā.
- Pārveidei par banku vajadzēs licenci no Eiropas Centrālās bankas.
- Budžeta komisija sagaida ceļa karti "Altum" pārveidei par banku.
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" tika izveidota 2014. gadā, apvienojot Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības fondu un Hipotēku banku, ko pārdēvēja par attīstības finanšu institūciju "Altum".
Par Hipotēku bankas pārveidošanu par attīstības institūciju, kas nodarbotos tikai ar valsts palīdzības programmām uzņēmējiem un lauksaimniekiem, pirms tam tika runāts jau gadiem.
Pēc trīs iestāžu apvienošanas pakāpeniski "Hipotēku banka" pārveidota, bankas komerciālā darbība pārtraukta un komercdaļa nodota privātajā sektorā, nodrošinot pāreju no bankas uz finanšu institūcijas statusu.
Ideja valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum" startēt banku jomā vairākkārt pieminēta saistībā ar nepietiekamo konkurenci kreditēšanas jomā.
"Altum" iespējama funkciju papildināšana nav jauna ideja – to Ekonomikas ministrija rosināja apspriest vēl iepriekšējās valdības laikā. "Altum" darbību augstu vērtē reitingu aģentūras, tam ir labs kredītreitings un labas iespējas aizņemties finanšu tirgos.
Ir labi priekšnoteikumi, lai tā rīkotos, sarunā ar Latvijas Radio norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības".
"Redzot neapmierinošo situāciju kreditēšanā gan tautsaimniecībā, gan privātpersonām, mums jāizvērtē situācija, kā varam virzīties tālāk un veidot kaut nelielu, bet konkurenci finanšu tirgū. "Altum" ir dažādi finanšu instrumenti, un jautājums ir par pilnas bankas izveidi, papildinot ar kreditēšanu. Teiksim tā, pārceļot nākamajā līmenī," norādīja Reirs.
"Es domāju, ka valsts var iejaukties, lai novērstu tirgus trūkumus, piemēram, kreditēšanā reģionos," sacīja Reirs.
"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību atbalsta noteiktas mērķa grupas ar aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos un citos veidos, tajā skaitā sniedzot konsultācijas.
"Altum" 40% akciju turētāji ir Finanšu ministrija (FM), 30% – Ekonomikas ministrija (EM) un 30% – Zemkopības ministrija (ZM).
Idejai "Altum" pārveidot par banku šķēršļus nesaskata lielākais akciju turētājs Finanšu ministrija un Latvijas Banka.
Taču process iestādes pārveidei būtu ļoti precīzs un laikietilpīgs.
Bankas izveide būtu jāpierāda Eiropas Komisijai
Līdz šim piecus gadus "Altum" darbojās tirgus trūkumu novēršanā. Lai to pārveidotu par banku, nepieciešams biznesa plāns, kapitāla piesaistes plāns pirmajiem trīs gadiem, lai sagatavotu bankas licences pieteikumu Eiropas Centrālajai bankai.
Procesam saņemot zaļo gaismu, būtu detalizētas sarunas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku, kas izsniedz banku licences, vērtēja Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.
"Šajā licencēšanas procedūrā jābūt gataviem atbildēt uz jautājumu, kāda ir izejas stratēģija jebkāda veida valsts kapitālam un kāds ir laika rāmis.
Tas arī nav vienkāršs uzdevums, jo bankai jāspēj ieskrieties un sākt darboties, piesaistīt noguldījumus un parādīt darbības rezultātus.
Pirmie trīs gadi ir ļoti sarežģīti, kapitālietilpīgi. Mēs to redzam, skatoties kopumā Eiropas sistēmā," atzina Černaja-Mežmale.
Eiropas Komisija vērtētu, vai "Altum" kapitāla atdeve, peļņas rādītāji ir tādi paši kā jebkurai tirgū strādājošai komercbankai.
Latvijas nesenā vēsturē ir pieredze ar Hipotēku un zemes banku, kad valsts nespēja Eiropas Komisijai pierādīt, ka banka darbojās uz tirgus principiem bez valsts atbalsta elementiem. Šo banku sadalīja, beidza tās komercdarbību.
Bankas struktūrvienība ar nosaukumu "Altum" turpināja darbu ar valsts atbalsta programmām, finansējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.
Iespējams, scenārijs būtu arī turpināt iesākto, paplašinot atbalsta darbību, norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.
"Līdz ar to varbūt vēl viens elements, ko svarīgi saprast, ko jau šobrīd "Altum" esošā mandāta ietvaros var darīt, paplašinot, iespējams, agresīvāk šo atbalsta sniegšanu, vairāk orientējoties uz jomām ar tirgus nepilnībām – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Te varbūt vairāk jāskatās uz tiešo kreditēšanu, ne tik daudz kredītu garantijām, kas arī ir viens no "Altum" darbības modeļiem," pauda Kļaviņa.
Saeimas komisija sagaida bankas izveides ceļa karti
Saeimas Budžeta komisijā notikušajā šīsdienas diskusijā neizskanēja noraidoši viedokļi par "Altum" lomas paplašināšanu.
Komisija tuvāko nedēļu laikā no "Altum" akcionāriem sagaida pārskatu par citu Eiropas valstu pieredzi attīstības aģentūru darbībā un ceļa karti "Altum" pārveidei par banku.
Tikmēr Eiropas valstīs pieredzes stāsti ir dažādi. "Altum" līdzīgas finanšu attīstības institūcijas darbojas Somijā, Polijā, savukārt Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Slovēnijā, Grieķijā, Portugālē un citās Eiropas valstīs rodams attīstības bankas modelis, uzskaitīja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.
Institūcijas pārveidošanu par banku "Altum" vadītājs tieši komentēt atturējās, vien atzina, ka tā būtu iespējama.
Vienlaikus Altum" vēl šonedēļ valsts atbalsta programmās noteica procentu likmju atvieglojumus uzņēmumu investīciju projektiem, lai veicinātu kreditēšanu un uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos.
"Mēs savas likmes šobrīd esam būtiski īsinājuši. Viena no populārākajām ir mazo un vidējo uzņēmēju izaugsmes aizdevums līdz 2,85 miljoniem eiro. Mēs pieņēmām lēmumu, ka daļu no peļņas dedzinām tajā, lai likme būtu mazāka. Tas ir tas, ko mēs šobrīd darām – mēs daļu no peļņas novirzām, "saldinot" daļu no programmām, protams, to pirms tam izdiskutējot ar akcionāriem," skaidroja Bērziņš.
