Latvijai ir uzlikts pienākums samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 16% procentiem līdz 2030. gadam. Tas ir iekļauts EK Atjaunīgās enerģijas direktīvas uzstādījumā. Šī direktīva arī paredz, ka fosilās degvielas lietošanai valstīm būs nepieciešams iegādāties emisijas kvotas. Tas novedīs pie ievērojama fosilās degvielas cenu kāpuma.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekle Baiba Miltoviča norādīja, ka ES dalībvalstis ir vienotas izpratnē par to, ka pāreja pie atjaunīgās enerģijas ir nepieciešama.
Taču krasi atšķiras viedoklis par tās īstenošanu praksē un īpaši iedzīvotāju pasargāšanu no cenu kāpuma.
Miltoviča sacīja: "Valdībai, protams, ir instrumenti, kā varētu cenas ierobežot. Veicinot atjaunojamu resursu plašāku pielietojumu, tai skaitā Latvijā ražotu resursu, piemēram, atbalsts ilgtspējīgāku transporta līdzekļu iegādei, atjaunīgās enerģijas ražošanai, arī investējot sabiedriskajā transportā."
EK ir ieviesusi vairākus regulējumus, ar kuriem plānots nodrošināt transporta nozares dekarbonizāciju, samazināt enerģētisko nabadzību, veicināt ekonomikas attīstību, saglabājot energoefektivitāti un ekoloģiju. Viens no rīkiem ir Sociāla klimata fonds, no kura valstis varēs saņemt naudu šo pasākumu atbalstam.
EK pārstāvis Andris Kužnieks skaidroja: "Ieņēmumi no šīm emisijas tirdzniecības kvotu izsolēm tiks novirzīti Sociāla klimata fondam. Būtībā visu dalībvalstu administrācijas rūc un griežas, jo fondam ir jāsāk strādāt 2026. gadā. Droši vien jāskatās tas balanss, kā samazināt fosilās degvielas izmantošanu, palielināt tīra transporta izmantošanu un kā efektīvi izmantot finansējumu, kas pieejams no šī fonda."
Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore Aija Timofejeva skaidroja, ka šobrīd Latvija importē gandrīz visu transportam nepieciešamo enerģiju. Nākotnē fosilās degvielas cena pieaugs ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, tādēļ mēģinājumi dzīvot tālāk bez zaļās degvielas Latvijai maksās naudu.
"Ja mēs skatāmies uz fosilo dīzeli – 100% imports Latvijā. Tas ir fakts, un to neapstrīdam," viņa sacīja, lēšot, ka 2027. gadā degvielas kvota varētu būt 13 centi uz litru un attiecīgi seši centi – akcīzes nodokļa likme.
Latvijas zaļās enerģijas ražotājiem jāsāk gatavoties ātrāk, lai lēciens nebūtu pārāk straujš.
Kopumā Timofejeva uzskata, ka degvielas cenas kāpumu izdosies kontrolēt, ja vien valsts konsekventi īstenos pāreju pie zaļās enerģijas.
Latvijas klimata neitralitātes klastera pētnieks Justs Dimants uzskata, ka Atjaunīgās regulas mērķus ir iespējams sasniegt, īstenojot konkrētu pieeju, pārejot pie zaļās degvielas, pakāpeniski samazinot fosilo īpatsvaru.
Dimants norādīja: "Pēc mūsu aprēķiniem, izmantojot 7% biodīzeli, 26% HVO [no augu eļļas ražotu atjaunojamo dīzeļdegvielu – red.], pārējo – fosilo degvielu, plus to elektrību, kas mums ir zaļā, nedaudz attīstot, un aizvietojot dabasgāzi ar biogāzi tādos apjomos kā šobrīd, mēs saskatām, ka varam nonākt diezgan tuvu šiem 16%."
Bet šī plāna īstenošanai Latvijai nepieciešams ražot divreiz vairāk degvielas, atzīmēja Latvijas biodegvielas un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns: "Šobrīd ražošanas jaudas Latvijā ir līdz 100 000, tātad teorētiski būtu jākāpina divarpus reizes."
Tādēļ vairāki eksperti secina, ka degvielas cenas augs jebkurā gadījumā. Bet mazināt cenu kāpuma iespaidu uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem varētu, piemēram, ar subsīdijām.
