Īsajās pārtikas piegādes ķēdēs ieguldīs miljonus; sagaida mazo ražotāju izaugsmi

Zemniekiem būs pieejams 16 miljonu eiro atbalsts pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai – tā lēmusi valdība. Paredzēts, ka nauda tiks sadalīta diviem pasākumiem un pieteikties varēs jaunā gada sākumā. Šāda programma tiek īstenota pirmoreiz un jau tagad zināms, ka interese varētu būt liela.

Īsās pārtikas piegāžu ķēdes nozīmē – jo īsāks izaudzētā gurķa, kartupeļa vai ābola ceļš no zemnieka līdz katra iedzīvotāja galdam, jo labāk. Jaunajā pasākumā, ko līdzfinansēs no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, atbalsts būs pieejams divās aktivitātēs - pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un produktu virzībai tirgū.

Uz atbalstu var pieteikties sadarbības grupa, kurā ir vismaz pieci lauksaimnieki – mazie vidējie uzņēmumi, kooperatīvi, pārstrādātāji, kuru mērķis ir koncentrēt savā teritorijā vietējo produktu pieejamību.

Atbalsts paredzēts produktu uzglabāšanai, infrastruktūrai, pamatlīdzekļu iegādei lauksaimniecības produktu pirmapstrādei, pārstrādei un iepakošanai, loģistikai un produkcijas izplatīšanai, kā arī produktu atpazīstamības pasākumu īstenošanā.

"Ar šo pasākumu gribam sniegt atbalsta iespēju mazajiem lauksaimniekiem apvienoties un radīt kopējo piedāvājumu vietējiem uzņēmējiem, piemēram, skolām, bērnudārziem, vietējiem ēdinātājiem, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus vai arī attiecīgi virzīt šo produktu tirgū," stāsta ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Atbalsts vienam projektam ir līdz 500 tūkstošiem eiro, ja tajā ir iekļauta būvniecība. Ja nav būvniecība, tad paredzēts atbalsts 200 tūkstoši eiro uz vienu sadarbības grupu. Jansone cer uz mazo ražotāju aktivitāti.

"Primāri ir domāti vietējie izaudzētie produkti – kartupeļi, augļi, ogas. Ja [to ražotāji] apvienojas ar pārstrādi, tad var būt jau fasētie vai tālāk pārstrādātie produkti. Viņi kā sadarbības grupa, piemēram, vairāki zemnieki vai sadarbībā ar pašvaldību, vietējo skolu, vietējām rīcības grupām veido glabātuvi, kurā ieved augļus vai dārzeņus," skaidro Jansone.

Skolās un bērnudārzos ir pieprasījums pēc vietējiem produktiem, bet zemniekiem ir jānāk kopā un jāsadarbojas, lai varētu nodrošināt apjomus. Te nu noderēs jaunā programma. Savukārt otrā pasākumā - produktu virzībai tirgū nauda paredzēta kopīgai produktu atpazīstamības veicināšanai, tostarp kulinārajā tūrismā. Šajā aktivitātē viens projekts varēs saņemt līdz 100 tūkstošiem eiro.

Kā to vērtē ražotāju pārstāvji? Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzteic šādu iespēju.

"Redzam, ka vietām labi strādā esošās pārtikas ķēdes, bet vietām no lauksaimniekiem, ražotājiem, pārstrādātājiem bieži vien parādās diskusija par veikalu uzcenojumiem un cenām. Jebkāds veids, kā varam pa tiešo nonākt pie patērētāja, ir izdevīgs gan patērētājam, gan ražotājam, gan klimatam. Jo ātrāk nonākam no lauka līdz patērētāja galdam, jo labāk," uzsver Gūtmanis.

Par šādu iespēju gandarījumu pauž arī dārzeņu audzētāji. Šoreiz vairāk domāts par individuāliem un maziem ražotājiem novados, lai tie varētu nonākt līdz patērētājam. Programma ir laba, jo tas veicinātu mazo ražotāju izaugsmi, vērtē asociācijas "Latvijas Dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Tiesa, daudz būšot atkarīgs no pašvaldībām, kas izsludina produktu iepirkumus.

Paredzēts, ka šo pasākumu varētu izsludināt nākamā gada sākumā, kad varēs iesniegt projektus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti