Valsts prezidenta iesniegtie priekšlikumi neparedz atlīdzību iesaldēšanu tajās kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai pašvaldībai ir tiešā izšķirošā ietekme jeb pieder vairāk nekā 50% no akcijām vai kapitāla daļām. Pašlaik spēkā esošais Likums un ar to saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi arī neregulē šādu valsts kontrolēto kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu mēneša atlīdzību, informēja Valsts kanceleja.
Siliņa rosina likumā iekļaut plašāku deleģējumu valdībai noteikt kritērijus kapitālsabiedrību atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtībai, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus.
Tāpat priekšlikumu atbalstīšanas gadījumā
valdībai turpmāk būs tiesības noteikt valdes un padomes locekļu skaita ierobežojumus valsts un pašvaldību kontrolētajās kapitālsabiedrībās, kas līdz šim likumā nebija regulētas.
Lai īstenotu šos priekšlikumus, valdībai līdz nākamā gada 1. martam, būs jāizdod jauni noteikumi, veidojot jaunu – uzlabotu sistēmu, kas nodrošinās efektīvu, starptautiskajā praksē balstītu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību.
Līdz šim publiskās kapitālsabiedrības iedalītas lielās, vidējās un mazās, atbilstoši to darbinieku skaitam, bilances kopsummai un neto apgrozījumam. Šis iedalījums šobrīd tiek izmantots valstij pilnībā piederošo kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu skaita un atlīdzības noteikšanai.
Siliņa piedāvā publiskās kapitālsabiedrības dalīt vēl trīs grupās, vadoties no to ieņēmumu avotiem un darbības veida – komerciālās darbības vai publisko funkciju nodrošināšanas, saņemtā valsts vai pašvaldības budžeta finansējuma apjoma. Šāds dalījums dos iespēju valdībai izvirzīt katrai no šīm grupām specifiskus finanšu un nefinanšu attīstības mērķus, izstrādāt specifiskus pārvaldības standartus, dividenžu noteikumus, atlīdzības principus vai dot uzdevumus.
Iesniegtie priekšlikumi paredz likumā noteikt jaunu pārvaldības instrumentu - gaidu vēstuli.
Paredzēts, ka valsts kā īpašnieks ar akcionāra gaidu vēstuli noteiks un publiskos ambiciozus ilgtermiņa izaugsmes, dividenžu politikas, ilgtermiņa finanšu, tajā skaitā peļņas un nefinanšu mērķus, kas saistīti ar inovācijām, investīcijām un eksportu, kā arī uzņēmuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Tās kapitālsabiedrības, kuras pamatā īsteno nefinanšu mērķus, jāvirza uz ambicioziem mērķiem sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Līdz šim gaidu vēstules sagatavošana nav bijusi obligāta, to kapitāldaļu turētājs varēja sagatavot pēc savas iniciatīvas.
2025. gada valsts budžeta likumprojektā, kuru Saeima 30. oktobrī apstiprināja pirmajā lasījumā, jau iestrādāta prasība atalgojumu iesaldēt ne tikai valstij un pašvaldībām pilnībā piederošās, bet arī to kontrolētās kapitālsabiedrībās un atkarīgajās kapitālsabiedrībās. Tāpat noteikts, ka kapitālsabiedrībās, kurās valstij pieder mazāk nekā 50% daļu, valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvim akcionāru sapulcē jābalso pret algu pieaugumu valdes un padomes locekļiem.
Paredzams, ka Ministru prezidentes iesniegtos priekšlikumus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs 6. novembrī, savukārt likumprojekta otrais lasījums Saeimā gaidāms 7. novembrī.
