ĪSUMĀ:
- Austrumu pierobežā trūkst darbaroku un cilvēki aizbrauc.
- Arī loģistika pierobežā ir izaicinājums.
- Cilvēkresursus plāno attīstīt ar augstākās izglītības kvalitātes celšanu.
- Lielākais ieguvums no iepriekšējiem plāniem – Latgales Speciālā ekonomiskā zona.
- VARAM: Latgalē vajag vairāk attīstības un inovāciju čempionus.
- Pagaidām Latgalē zemos investīciju apjomus atpalicības dēļ kompensē Eiropas nauda.
- Saeimas deputāti: Darāmā ir daudz, un izšķiroša nozīme būs finansējuma pieejamībai.
- Pierobežas ekonomiskas atpalicības risināšana ir maratons, nevis sprints.
Trūkst darbaroku, un cilvēki aizbrauc
Loģistika, darbaspēka pieejamība un cilvēku aizplūšana – šos kā galvenos izaicinājumus austrumu pierobežā iezīmēja uzrunātie uzņēmēji. Viņi uzsvēra, ka ir teju neiespējami pārraut šo apburto loku – uzņēmums nevar veidoties tur, kur nav cilvēku, bet vienlaikus – cilvēki nepaliks vietā, kur nav darba.
Šūšanas uzņēmuma "Nemo" ar 150 darbiniekiem ir viens no lielākajiem darba devējiem Krāslavas novadā. "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe sacīja: "Lai uz Krāslavu kādu no Rīgas mēs atvestu, mēs darām visu iespējamo – mēs dodam dzīvokli gandrīz bez maksas, ar simbolisku samaksu, mēs palīdzam iekārtot bērnus bērnudārzā vai skolā, mēs visādi atbalstām visas pārbraukšanas lietas – ar uzņēmuma transportu atvedam, mēs darām pilnīgi visu iespējamo, mēs maksājam pietiekami lielas algas priekš reģiona, un tik un tā mums ir izdevies varbūt divus, varbūt trīs cilvēkus pārvilināt uz Krāslavu. Tas ir ļoti grūti, – gandrīz neiespējamā misija. Līdz ar to mūsu uzņēmuma nākotne ir ar lielu jautājuma zīmi – nav cilvēku, nav speciālistu, nebūs arī uzņēmuma."
Cilvēkresursus plāno attīstīt ar augstākās izglītības kvalitātes celšanu
VARAM sagatavotajā rīcības plānā Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei kā viens no svarīgākajiem punktiem minēts reģiona cilvēkresursu attīstība caur augstākās izglītības kvalitātes celšanu. Uzņēmēji to vērtējuši atzinīgi, taču uzsvēra, ka tikpat svarīgs esot arī vidējās izglītības posms.
"Es redzu milzīgu starpību izglītības kvalitātē, kad mēs saņemam jaunos speciālistus. Faktiski tie ir cilvēki, kuros uzņēmumam vēl ir ļoti daudz jāiegulda, kaut vai "Excel" lietošanā, angļu valodas lietošanā, matemātikā un tā tālāk. Mums uzņēmumam ir grūtāk strādāt ar mazāk sagatavotiem cilvēkiem. Es runāju par vidusskolas līmeni, ja mēs runājam par arodskolas līmeni, tad vispār bezcerība. Tik, cik mums te ir arodskolu – tikai kokrūpniecības un metālapstrādes laba sagatavošana, bet pārējās visas arodskolas ir vai nu Daugavpilī, tur ir celtniecība, vai arī brauc uz Rīgu mācīties. Un, kad viņi aizbrauc uz Rīgu, viņi vairs neatgriežas," sacīja Zemdega-Grāpe.
Ar līdzīgiem izaicinājumiem saskaras arī citi pierobežas uzņēmēji.
Rēzeknes novada Kaunatas pagasta lauksaimnieks, SIA "Ranpo" īpašnieks Renārs Katkovskis pauda: "Uz doto brīdi ir paveicies, ka komanda salasīta kvalificēta, bet gadu iepriekš situācija bija pavisam cita. Bija cilvēku trūkums, un nevarējām darbus laicīgi izdarīt, līdz ar to tu radi sev zaudējumus. Tagad izdevās piesaistīt cilvēkus, kuri iepriekš nav strādājuši nozarē, bet laika gaitā viņi apmācījās, nu – mēs paši viņus apmācījām, viņi iemācījās, labi padodas, strādā tagad pie mums."
Arī loģistika pierobežā ir izaicinājums
SIA "Ranpo" apstrādā 650 hektārus zemes, audzē kviešus, miežus, rapsi un pupas. Uzņēmumā strādā seši cilvēki, taču darbinieku trūkums nav vienīgais izaicinājums, saimniekojot Latvijas austrumu pierobežā. Konkurētspēju samazina arī graudu iepirkuma cena, kas vidēji ir par 20 eiro tonnā zemāka, salīdzinot ar ostām tuvākiem reģioniem.
"Viss veidojas no loģistikas izmaksām. Mēs nododam graudus Rēzeknē, no Rēzeknes līdz Rīgai aptuveni 250 kilometri, iepircējam tā pārvešana ir jāsedz kaut kādā veidā, līdz ar to viņš iepērk lētāk no mums un sanāk, ka mēs tos 20 eiro zaudējam. Ir iespēja pašam vest, bet ļoti vinnēt ar to neko nevar. Līdz ar to nav uz doto brīdi tāda gatava risinājuma, kā mēs varētu tās loģistikas izmaksas samazināt. Mums arī tā atšķirība ir šeit pierobežā, ka klimatiskie apstākļi ir nedaudz skarbāki, veģetācijas periods ir īsāks nekā citviet, mums ir lielāki ziemošanas riski un mazāk laika padarīt visus nepieciešamos darbus," sacīja Katkovskis.
Lielākais ieguvums no iepriekšējiem plāniem – Latgales Speciālā ekonomiskā zona
Rīcības plānā kā austrumu pierobeža definēta visa Latgale un Alūksnes novads. Tas mērīts, vērtējot zemākos rādītājus Latgales plānošanas reģiona un tam pieguļošo pašvaldību sociālekonomiskajos rādītājos, piemēram, iedzīvotāju skaitu, demogrāfiju, iekšzemes kopproduktu, bezdarbu un citus rādītājus. Līdzīgi rīcības plāni tiek rakstīti no 2012. gada. Gan iepriekšējo plānu īstenošanā, gan jaunā plāna sagatavošanā aktīvi iesaistījās Latgales plānošanas reģions.
"Ja mēs skatāmies pa posmiem, piemēram, 2012.–2013. gadā, kopējais ieguldījums bija vairāk nekā 66 miljoni kopā, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda gandrīz 50 miljoni. No 2015. līdz 2017. gadam tur tika ieguldīti tieši uzņēmējdarbības attīstībā vairāk nekā 52 miljoni, lielākoties ēkās, bet arī ceļos un citā infrastruktūrā. Lielākais ieguvums no šie plāniem ir Latgales Speciālā ekonomiskā zona (SEZ), kā rezultātā mēs varam piesaistīt un attīstīt jau esošos uzņēmums, kas jau strādā Latgalē, un arī jaunus uzņēmumus," atzīmēja Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).
Kā ieguvumu no iepriekšējiem rīcības plāniem Maksimovs minēja Latgales Speciālās ekonomiskās zonas izveidi 2017. gadā, kas deva iespēju noslēgt 57 līgumus par privātajām investīcijām 66 miljonu eiro apmērā.
"Izveidotas 370 darbavietas un līgumos vēl 602 ir paredzētas," pauda Maksimovs.
VARAM: Vajag vairāk attīstības čempionu
Par investīcijām Latgales SEZ teritorijā stāstīja rīcības plāna izstrādātājs, VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits: "Tas, kur mums būtu jāliek uzsvars, kas nav līdz galam izdevies, tas ir inovāciju sadaļā. Ir daži čempioni reģionā, kuri attīstās un iegulda aktīvi, attīsta savus projektus, bet tādu vajag vairāk."
Pēc globālās finanšu krīzes aptuveni 10 gadu laikā Latgali pameta 20% iedzīvotāju, šobrīd migrācijas temps ir būtiski samazinājies un atsevišķās Latgales pilsētās iedzīvotāju skaits sāk palielināties. Optimistisks savās prognozēs gan nav Latvijas Bankas ekonomists, ekonomikas doktors Oļegs Krasnopjorovs.
"Baltijas valstīs nav cita reģiona ar tik zemu ienākumu līmeni. Parasti ir tā, ka, jo zemāks ir ienākumu līmenis, tad vieglāk to ir celt. Tur attīstības temps ir straujāks. Latgales gadījumā tā nav. Ekonomikas izaugsmes temps arī ir zem Latvijas vidējā rādītāja. Latgalē šobrīd nav nevienas vietas ar paātrinātu attīstību. Daugavpils, Rēzekne, pārējās Latgales teritorijas – ekonomiskās izaugsmes temps visur ir zem Latvijas vidējā. Tas nozīmē, ka laika gaitā atpalicība no pārējās Latvijas nesamazinās, bet tieši otrādi – pēdējo 10 gadu laikā turpina augt," sacīja Krasnopjorovs.
Ekonomists: Ja tu atpaliec, tad tev dos naudu
Pastāv trīs ekonomiskās izaugsmes faktori: cilvēkkapitāls, fiziskais kapitāls un tehniskais progress. Ekonomists izpētījis, ka Latgale atpaliek tajos visos.
"Iedzīvotāju skaita samazinājums notiek visstraujāk. Latvijā nodarbinātības līmeņa atšķirība starp Rīgu un Latgali ir gandrīz tikpat liela atšķirība kā starp Vāciju un Spāniju. Latgales iedzīvotājiem ir visvājākās digitālās prasmes. Latgalē ir izteikts privāto investīciju trūkums, tai skaitā ļoti maz ārvalstu tiešo investīciju, neraugoties uz brīvajām ekonomiskajām zonām. Atpaliek investīcijas gan uzņēmumu materiālajos un nemateriālajos aktīvos, gan dzīvojamo ēku būvniecībā," pauda Krasnopjorovs.
Zemās uzņēmēju investīcijas tiek kompensētas ar lielākiem ieguldījumiem no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
Krasnopjorovs skaidroja: "Bez ES fondu finansētiem projektiem Latgales ekonomiskā situācija būtu vēl sliktāka, taču, ja naudu dod par atpalicību... Faktiski, ja tu atpaliec, tad tev naudu dos. Tikko tu sāc straujāk attīstīties, tad tev šo naudu atņems. Tāds ir mehānisms, pēc kura funkcionē gan pašvaldību izlīdzināšanas fonds, gan daļēji arī ES fondu sadale, ka pašvaldībām var trūkt motivācijas veicināt ekonomisko attīstību."
Saeimas deputāti: Darāmā ir daudz, un izšķiroša nozīme būs finansējuma pieejamībai
Rīcības plāns neparedz faktisku finansējuma piešķiršanu pašvaldībām vai uzņēmumiem, taču rāda virzienus, ko nepieciešams iedzīvināt. Saeimas deputāti – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") un Juris Viļums (Apvienotais saraksts) – atzinuši, ka darāmā ir daudz un izšķiroša nozīme būs finansējuma pieejamībai.
Ābrama pauda: "Tā nav tikai VARAM kompetence. Te ir ļoti vajadzīga horizontālā sadarbība. Mājokļa jautājums – Ekonomikas ministrija, Izglītības ministrija. Viss atbalsts jauniešiem pirmajā darba vietā. Tā ka ļoti horizontāli visi šie pasākumi ir, tāpēc plānam jābūt konkrētam, vērstam uz sasniedzamiem rezultātiem."
Savukārt Viļums sacīja: "Ātrgaitas maģistrāle ielikta šajā dokumentā. Līdz 2025. gadam. Būsim godīgi pret sevi un cilvēkiem, kas šo dokumentu lasa. Tas nav reāli. Šobrīd "Rail Baltica" būvniecība aizņem visus resursus, kādi ir Latvijā un pat no ārzemēm. Ja valsts budžetā netiek paredzēti līdzekļi šādu plānu īstenošanai, tad tie paliek tikai vēlējuma izteiksmē."
Pierobežas ekonomiskas atpalicības risināšana ir maratons, nevis sprints
Latvijas Radio pierobežas uzņēmējiem arī jautāja, kādus atbalsta mehānismus viņiem būtu svarīgi redzēt šādos plānos.
SIA "Ranpo" īpašnieks Katkovskis sacīja: "Ņemot vērā visas papildu izmaksas, salīdzinot ar Pierīgas uzņēmumiem, gribētos, lai valsts rastu kādu iespēju kredītprocentus kaut daļēji subsidēt, lai attīstīt mūsu reģionu, jo pārējās izmaksas arī ir lielākas, līdz ar ko tas būtu tāds nozīmīgs atbalsts."
Šūšanas uzņēmuma "Nemo" valdes priekšsēdētāja Zemdega-Grāpe aicināja: "Es ieteiktu nedomāt īsi un nedomāt šauri. Mums vajag lielus soļus un lielas lietas. Būtiskas atšķirības un būtiskas nodokļu atšķirības. Es teiktu tā, ka samaksāto nodokļu daudzums no Latgales pašlaik ir tik neliels, ka, atlaižot nodokļus vispār jeb 90%, tai skaitā darbaspēka nodokli, Latvijas valstij izmaksātu lētāk, nekā turpmāka Latgales marinēšana un raudzīšanās, kā darbaspēks un spējīgie cilvēki aizplūst uz Rīgu. Paliek tikai tādi patrioti, kuri ziedo savu labklājību, lai dzīvotu Latgalē."
Gan plāna izstrādātāji un ieviesēji, gan uzņēmēji un eksperti piekrituši, ka Latvijas pierobežas ekonomisko atpalicību nevar atrisināt piecu vai desmit gadu laikā – tas ir maratons, nevis sprints.
Vienlaikus VARAM šo kārtējo rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei sagatavojusi turpmākajiem trīs gadiem un vēl līdz 8. decembrim norit tā publiskā apspriešana. Pēc tam notiks saskaņošana ar nozaru ministrijām, lai nākamā gada sākumā plānu varētu apstiprināt valdībā.
