Latvijā ir vairāk nekā 3000 daudzdzīvokļu namu, kas atrodas uz zemes, kuras īpašnieks ir kāda fiziska vai juridiska persona. Līdz ar to vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju ik mēnesi spiesti zemes īpašniekam maksāt nomas naudu.
Jau 2021. gadā tika pieņemts Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī.
Tā kā kompensācijas zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas daudzdzīvokļu nami, tiks rēķinātas pēc zemes kadastrālās vērtības, tās būs samērā lielas summas.
Tā kā naudas zemes izpirkšanai lielai daļai iedzīvotāju nav, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā apstiprināja arī jaunu atbalsta aizdevumu, lai daudzdzīvokļu namu īpašnieki varētu atpirkt zemi zem mājas un izbeigt piespiedu nomas attiecības.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta vecākā referente Baiba Cīrule stāstīja, ka vienota īpašuma izveidošana noteikti atvieglo arī "civiltiesisko apgrozību atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem", noteikti arī tiek celta konkrētā dzīvokļa vērtība šādā veidā, "tā ka tur noteikti ir vairāki ieguvumi".
"Bet, protams, katra māja sanāk kopā, izdomā, kādas ir prioritātes. Un mums uzdevums bija tiešām radīt kaut kādu mehānismu, kas palīdzētu izpirkt to zemi, bet, iespējams, atsevišķos gadījumos atsavināšanas cena ir lielāka, tad, lūk, šeit nāk talkā valsts, un gadījumos, kad komercbankas ir atteikušas savas kredītpolitikas dēļ konkrētos aizdevumus, tad šeit ir mehānisms, kā mēs varam atvieglot šo procesu," skaidroja Cīrule.
Lai varētu atpirkt zemi zem mājas, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem vispirms jāpieņem lēmums par atsavināšanas procedūras uzsākšanu ar 50 + 1 dzīvokļa īpašnieka balsi, tad jādodas uz pašvaldību, un pēc tam Valsts zemes dienests noteiks zemes atsavināšanas cenu saskaņā ar kadastrālo vērtību.
Valsts zemes dienesta departamenta direktore Judīte Mierkalne stāstīja, ka daudzdzīvokļu namu īpašniekiem būs jāmaksā par zemi, bet administratīvās izmaksas segs valsts.
"Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāveic maksa tikai par zemes cenu. Pārējās visas izmaksas un visas darbības veic Valsts zemes dienests, pašvaldība, zvērinātais tiesu izpildītājs, Zemesgrāmata, un tās visas tiek veiktas par valsts budžeta līdzekļiem," skaidroja Mierkalne.
"Daugavpilī vienam dzīvokļa īpašniekam summa, kas par zemi bija jāsamaksā, bija vislielākā – 1700. Varētu, protams, būt arī vairāk nekā 1000, 2000, ja mēs runājam par Rīgu. Tad viss ir atkarīgs no tā, kur māja atrodas, cik daudz zemes tai mājai nepieciešams un cik liela ēka ir uz tās zemes, cik daudzi dzīvokļu īpašnieki ir tie, kas izpirks. Ja, protams, būs liels zemes gabals, kas nepieciešams ēkas uzturēšanai, un ēkā būs maz dzīvokļu, tad izmaksas būs lielākas," skaidroja Mierkalne.
Cēsu novada pašvaldības zemes ierīcības speciālists Krišjānis Baltpurviņš stāstīja, ka gaidījuši lielāku daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju interesi par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu un zemes izpirkšanu.
"Gan pašā pilsētā Cēsīs, gan lauku ciematos ir diezgan daudz šādu dalīto īpašumu.
Bet, par pārsteigumu, pašlaik tikai Cēsu pilsētā ir saņemti divi šādi iesniegumi, un dažos ciematos, kā Jāņmuiža, piemēram.
Manuprāt, katrā ziņā šāda iespējamība būtu jāizmanto, jo tas ļaus vieglāk apsaimniekot savu īpašumu. Jo, ja jūs dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, bet zeme zem šīs mājas īsti jums nepieder, līdz ar to ir visu laiku nomas maksa, un, ja kaut kādas vēlmes kaut ko darīt, visticamāk, tas ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Tad domāju, ka tas tomēr būtu tikai racionāli un pareizi, ja daudzdzīvokļu mājīpašnieki izietu šo procesu un zemi atpirktu," pauda Baltpurviņš.
Finanšu institūcija "Altum" pieteikumus zemes atpirkšanai sāks pieņemt jūlijā un finansējumu piešķirs tad, ja daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji nevarēs saņemt aizdevumu komercbankā.
KONTEKSTS:
Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus pastāvējusi piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to ir centies risināt, tomēr līdz rezultātam netika – arvien īpašumi bija dalīti un radās strīdi par augstām nomas maksām. Saeima 2021. gada septembrī pieņēma piespiedu nomas reformu, nosakot, ka maksa par zemes lietošanu ir līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Iepriekš iebildumi par 4% griestiem izskanēja no zemes īpašnieku pārstāvjiem, un Satversmes tiesa nosprieda, ka zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, atbilst Satversmei, bet likumā noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.
