Martā ES un Ēģipte parakstīja vienošanos par finansiālās palīdzības piešķiršanu Kairai 7,4 miljardu eiro apmērā. Līgums, kas oficiāli saukts par Ēģiptes un ES stratēģisko un visaptverošo partnerību, aptver politiskās attiecības, ekonomisko stabilitāti, investīcijas un tirdzniecību, kā arī migrācijas un drošības jautājumus. Līdzīgus līgumus Brisele jau noslēgusi ar Tunisiju, Mauritāniju un Turciju.
ES apņemas finansiāli atbalstīt Ēģiptes ekonomikas reformas
Savukārt 100 dienas vēlāk, aizvadītajā nedēļas nogalē, Kairā norisinājās investīcijām veltīta konference, kuras mērķis ir radīt Eiropas uzņēmēju interesi par ieguldījumiem Ēģiptē. Tās laikā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis un Ēģiptes starptautiskās sadarbības ministre Ranija al Mašata parakstīja vienošanos par miljardu eiro lielām ES investīcijām. Šīs investīcijas būs pirmais ieguldījums Ēģiptes tautsaimniecībā no 7,4 miljardu eiro lielā palīdzības līguma. Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt tā dēvētās tīrās enerģētikas, rūpniecības un pārtikas drošības nozarēs.
EK prezidente Urzula fon der Leiena konferencē norādīja, ka eiropiešu ieguldījumi veicinās Ēģiptes reformas, kas stiprinās uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmējdarbības stiprināšana savukārt piesaistīs jaunas investīcijas, radot Ēģiptē jaunas darbavietas.
"Eiropa jau šobrīd ir Ēģiptes lielākais tirdzniecības partneris un investors, veidojot 40% no jūsu ārvalstu tiešajām investīcijām. Un ar mūsu jauno vienošanos mēs esam nolēmuši sasniegt jaunu stratēģiskās sadarbības līmeni. Jūs esat vārti uz Eiropu, starp Āfriku un Tuvajiem Austrumiem, kā arī starp Vidusjūru un Indijas–Klusā okeāna reģionu. Tātad jūsu stabilitāte un labklājība ir būtiska visam reģionam," norādīja EK prezidente.
Bloks meklē atlernatīvus enerģijas avotus
Leiena arī paziņojusi, ka Eiropas uzņēmumi konferencē ar Ēģiptes partneriem parakstījuši vairāk nekā 20 jaunas vienošanās vai saprašanās memorandus, kuru vērtība pārsniedz 40 miljardus eiro. Aptvertas vairākas nozares, sākot no ūdeņraža līdz ūdens apsaimniekošanai, no būvniecības līdz ķīmijai, no kuģniecības līdz aviācijai un automobiļiem.
ES apņemas finansiāli atbalstīt Ēģiptes ekonomikas reformas. Valsts ar vairāk nekā 100 miljoniem iedzīvotāju šobrīd piedzīvo ekonomisko krīzi un strauju inflāciju, un finansiāla palīdzība no ES nāk tieši laikā. Ēģipte šogad jau saņēmusi miljardus ārvalstu finansējumā no citiem partneriem. Kaira arī vēlas izmantot savas dabasgāzes rezerves, lai iegūtu piekļuvi ārvalstu valūtai. Savukārt ES tieši meklē alternatīvus enerģijas avotus. Un tā ir ne tikai gāze, bet, piemēram, arī elektrība.
EK prezidente atzīmēja: "Ēģiptes mērķis ir kļūt par tīras enerģijas centru. Un tas ir arī Eiropas interesēs. Mūsdienās mēs paļaujamies uz akumulatoriem, saules paneļiem un vēja turbīnām, kuras galvenokārt ražo tālu prom. Kā būtu, ja mēs apvienotu spēkus, lai tos ražotu mūsu kopīgajā reģionā? Tagad mēs ieguldām šajā vīzijā kā vēl nekad agrāk."
No vienošanās ar Ēģipti ES cer mazināt migrantu plūsmas
Taču tas, par ko runāts tiek mazāk, bet kas Briselei ir ne mazāk būtiski, ir arī migrācijas spiediena mazināšana. Daļai migrantu tieši Ēģipte ir tranzīta punkts tālākam ceļojumam pāri Vidusjūrai uz Eiropu. Pati Ēģipte arī ir ieinteresēta migrācijas jautājumu risināšanā, jo liela daļa migrantu tālāk uz Eiropu nemaz nedodas, bet paliek Ēģiptē.
Tiek lēsts, ka Ēģiptē šobrīd atrodas 9 miljoni bēgļu un neatļauti valstī iekļuvušo migrantu, un situāciju pasliktinājis blakus esošais karš Gazas joslā.
Arī Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisi atzinis, ka investīciju konference notiek ļoti delikātā laikā, ko raksturo starptautiskas un reģionālas krīzes.
ES un Ēģiptes partnerību asi kritizējušas cilvēktiesību grupas, kuras uzskata to par kārtējo ES mēģinājumu ar naudu risināt migrantu kontroles jautājumus. Cilvēktiesību organizācijas arī vēlas, lai nauda tiktu sasaistīta ar likuma varas jautājumiem, kuru neievērošanā Ēģiptes valdība tiek kritizēta.
