Topošajā "Rail Baltica" Centrālajā stacijā otrdienas rītā valdījusi šķietami aktīva rosība. Lai gan valsts būvniekiem par jau izdarīto darbu ir parādā miljoniem eiro, viens no uzrunātajiem celtniekiem Latvijas Radio teica, ka algu saņem, citādi nemaz objektā nestrādātu.
Uzņēmumu apvienības "BERERIX" izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš norādīja, ka projektā iesaistītās kompānijas algas darbiniekiem izmaksā no saviem makiem:
"Ja mēs šodien kontā nesaņemsim atlikušās summas, tad kavētie rēķini rītdien būs par apmēram 5,5 miljoniem [eiro]. Tad vēl ir aptuveni 9 miljoni, kas vēl ir ceļā. [Tie] rēķini ir apstiprināti un iesniegti apmaksai. Kaut kādas naudas mūsu virzienā nāk, bet šī kavētā summa kļūst aizvien lielāka."
Līdz šim par padarītajiem darbiem valsts esot samaksājusi ap 11 miljoniem eiro, bet līdz gada beigām valstij būšot jāmaksā vēl 43 miljoni eiro.
"Nevajadzētu būt tā, ka mēs [naudu] nesaņemam, jo līgums ir leģitīms, rēķini izrakstīti pareizi, viņi ir pārbaudīti. Mums ir bijuši neskaitāmi auditi," sacīja Āboltiņš-Āboliņš.
"Pat ja būtu šaubas par kādām niansēm aprēķinos, tad nav pieņemami ne tiesiski, ne morāli vienkārši nemaksāt apstiprinātus rēķinus par padarīto.
Tas īpaši, manuprāt, attiecas uz valsti, uz publisko pasūtītāju, kuram vajadzētu tā kā tomēr rādīt piemēru maksāšanas disciplīnā. Sāpīgi jau arī tas, ka šī nauda neatgriežas atpakaļ Latvijas ekonomikā."
Uzņēmējs pauda pārliecību, ka šāda nemaksāšanas stratēģija valstij izmaksās ļoti dārgi, ņemot vērā iespējamās tiesvedības, soda procentus, kompensācijas un arī sadārdzinājumus, kas var rasties amatpersonu bezdarbības dēļ.
Summa pieaugot, jo projektā vajag izdarīt vairāk, nekā sākotnēji paredzēts. Turklāt izmaksas pieaugušas arī cenu kāpuma dēļ.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pirmdien teica, ka ir jāatrod veids, kā saistības pildīt, vienlaikus tās izvērtējot. 39 miljoni eiro Eiropas Savienības finansējuma daļā neesot pieejami. Tiesa, Satiksmes ministrijai izdevies atrast nelielu daļu no šī finansējuma apmēram 6 miljonu eiro apmērā, vēstīja Latvijas Televīzija.
Pagaidām nav zināms, kad valdība šo jautājumu skatīs. Satiksmes ministra birojā cer, ka tas notiks nākamajā nedēļā.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
