Darba devēji grib mazāk maksāt par slimības lapām
Tematu par darbnespējas lapu apmaksu jau pērn rudenī un vēlāk šogad pavasarī aktualizēja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Darba devēji uzskata, ka viņiem darbnespējas lapu dēļ nākas maksāt daudz par daudz. Pērn izrakstītas teju 570 000 darbnespējas lapu, ar tām saistītās darba devēju izmaksas – ap 284 miljoniem eiro.
Tāpat LDDK pauda, ka daļa darbnespējas lapu ņemta nepamatoti, tā teikt, lai darba laikā atpūstos.
Tāpēc organizācija rosināja samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu, nosakot, ka pirmās trīs slimības dienas netiktu apmaksātas.
Šādu ideju, kas balstīta Igaunijas piemērā, noraidīja darbinieku interešu aizstāvji, kā arī Ekonomikas ministrija.
Ministrijas piedāvā "kompromisa variantu"
Kopsaucēju šajā jautājumā tā arī nav izdevies rast, tāpēc kompromisa piedāvājumu pieteikušas Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju.
Pašreizējais regulējums paredz:
- Darbiniekiem pirmo darbnespējas dienu neapmaksā.
- Nākamās 8 dienas apmaksā darba devējs:
– 2. un 3. dienu ne mazāk kā 75% no ienākumiem,
– 4. līdz 9. dienu – ne mazāk kā 80%. - Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.
Ministriju piedāvātais tā saucamais kompromisa variants:
- Pirmo darbnespējas dienu neapmaksā;
- 2. un 3. dienā darbiniekam izmaksā 60% no algas,
- 4. līdz 8. darba dienā izmaksā 70% no algas,
- no 9. dienas valsts maksātu 75%.
Arodbiedrības kategoriski iebilst
Tas būtu nepieņemams regulējums situācijās, kad darbinieks ir saslimis un nevar strādāt. To sola nepieļaut Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.
"Tas jau nav kompromiss! Te viss ir izdarīts uz darbinieku rēķina, samazinot gan kompensāciju, gan sociālās apdrošināšanas iemaksas," pauda Baldzēns.
"Zaudētāji, protams, arī pašvaldības ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājumu. Ja viņi šo piedāvājumu virzīs uz priekšu, mēs reaģēsim asi un spersim netradicionālus soļus, jo rīkoties pretēji valdības deklarācijai un tām lietām, uz kuru pamata politiķi ieguvuši savus mandātus, ir diezgan nopietni," solīja Baldzēns.
Pēc LBAS aprēķiniem pašvaldības varētu zaudēt ap 49 miljoniem gadā, samazinot slimības lapu izmaksātās summas.
Darba devēji grib modeli, kas nemotivē ņemt slimības lapas nepamatoti
Darba devēji cer panākt tādu modeli, kas nemotivētu darbnespējas lapas ņemt nepamatoti.
Uz jautājumu, vai ministriju piedāvātais variants ar mazākām kompensācijām būtu pieņemams risinājums, LDDK vadītājs Kaspars Gorkšs atbildēja, ka sagaidītu ātrāku valsts iesaisti darbnespējas lapu apmaksā.
"Pirmkārt, labi, ka tiek apspriesti dažādi varianti un kalkulācijas, lai mēs varētu izpētīt darbnespējas lapu apmaksas sistēmu valstī.
Būtiski, lai valsts uzņemas lielāku atbildību par darbnespējas lapu apmaksu, jo tas valsti motivētu uzlabot veselības aprūpes pieejamību un uzlabot pašu darbnespējas lapu sistēmu," norādīja Gorkšs.
To, vai šādas izmaiņas varētu veicināt nākšanu uz darbu, neesot veseliem, LDDK vadītājs Gorkšs apšaubīja. Viņš uzsvēra – ja tas iespējams, bieža prakse ir vienoties, piemēram, par darbu no mājām. Uzņēmumi var arī individuāli koplīgumā ar darbiniekiem vienoties par atšķirīgiem slimības lapu nosacījumiem.
Savukārt to, vai darbnespējas lapas vienmēr izsniegtas pamatoti, Veselības inspekcijai lūdz pārbaudīt maz. Piemēram, pagājušajā gadā apstrīdētas 316 slimības lapas, no tām anulētas septiņas, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.
Darba devēju un darba ņēmēju viedokļi šajā jautājumā aizvien atšķiras, ko pierāda arī nespēja vienoties un ministriju iesaiste kompromisa piedāvājumā. To trešdien apspriedīs Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē, un jau tagad iesaistītās puses paredz vētrainu viedokļu apmaiņu.
Vēl gan nekas konkrēts nav nolemts, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Valainis sacīja: "Mēs piekrītam uzņēmējam, ka šajā jautājumā mēs neesam konkurētspējīgi Baltijas mērogā. Tāpat kā citi jautājumi šis jāskata kontekstā ar lielajām nodokļu izmaiņām. Mēs redzam tādas galējas pozīcijas starp uzņēmējiem un arodbiedrībām. Un mēģinām skatīties, kur mēs varam rast kompromisu no abām pusēm."
KONTEKSTS:
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) gribētu mainīt slimības lapu regulējumu, padarot to līdzīgāku, piemēram, Igaunijas regulējumam, kur darba ņēmējs uz sava rēķina atver pirmās trīs slimības lapas dienas, nevis, kā tas šobrīd ir Latvijā, vienu dienu. Tāpat LDDK aicina samazināt arī darba devēja apmaksāto slimības lapas dienu skaitu, kas šobrīd Latvijā ir deviņas dienas. Jānorāda, ka jau pērnā gada aprīlī šis darba devēja apmaksājamo dienu skaits samazināts no 10 uz 9.
LDDK norāda – ja valsts negribēs mainīt darbnespējas lapu regulējumu, tai ir jāgarantē, ka ārsti slimības lapas izsniedz tikai tiem, kas patiesi ir sasirguši.
Darba devēju iecerei kategoriski iebilst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas norāda, ka jau patlaban, ja cilvēks saslimst, viņš saņem mazāk, nekā strādājot. Vēl lielāks darba nespējas samaksas samazinājums LBAS ieskatā radītu jaunus riskus. Ja ieceri virzīs uz pieņemšanu, LBAS varētu streikot.
