Kopš brīža, kad Ukraina pirmoreiz lūdza "F16" iznīcinātājus, pagājuši divi gadi. Vispirms jau gaidot lēmumu, vēlāk pilotu apmācības un visbeidzot pašas piegādes – kas līdzīgi kā ar teju visu Rietumu sniegto atbalstu nāk novēloti. Medijos izskan, ka apmācības šovasar varētu būt pabeiguši tikai seši Ukrainas piloti. Kijiva jau vairākkārt sūdzējusies par noslogotajiem mācību centriem, kas nevarot uzņemt Ukrainas karavīrus.
Jūlija beigas bija noteiktais termiņš pirmo iznīcinātāju piegādēm. Tas izpildīts, taču pašā pēdējā brīdī. Turklāt, pēc mediju ziņām, saņemti vien seši iznīcinātāji.
Tāpēc eksperti spriež – šo var vairāk vērtēt kā simbolisku notikumu, kas varētu palīdzēt armijas morālei, bet mazāk kaujas laukā.
Drošības analītiķe Beka Vasera norādīja: "Mēs redzam atkārtojamies šo modeli, kad runa ir par Rietumu militāro palīdzību Ukrainai. Ir akūta un steidzama vajadzība pēc ekipējuma, bet līdz brīdim, kad tas tiek piegādāts, tādas steidzamas vajadzības īsti vairs nav. Armija kaujas laukā jau ir adaptējusies."
Ukraina cer iznīcinātājus izmantot vairākiem nolūkiem – gan notriecot ienaidnieka aviāciju, gan uzbrūkot sauszemes mērķiem.
Taču sākumā, kamēr to skaits ir neliels un Krievijas pārsvars gaisā pārāk milzīgs, tos būtu bīstami izmantot tuvu frontei, norādījuši analītiķi, tāpēc, visticamāk, tie tiks izmantoti cīņā ar pretinieka aviāciju.
Tehnoloģiju un gaisa spēku eksperts Džastins Bronks atzīmēja: "Tas palīdzēs gaisa aizsardzībai, potenciāli irāņu ražoto dronu un spārnoto raķešu atvairīšanai. Kaut arī munīciju ziņā tas ir dārgs veids, kā to darīt. (..) Vienlaikus jāatceras, ka valstij var būt daudz ātru lidmašīnu, bet, ja tai nav ieroču un apkalpes, kas spēj tās efektīvi izmantot, tās vienkārši tiks notriektas."
Kamēr apkalpe Ukrainai aizvien sagādā galvassāpes, vismaz ieroču jautājums šonedēļ šķietami ticis atrisināts. Eiropas valstis ilgstoši atteicās piegādāt savas raķetes, aizbildinoties ar pašu mazajiem krājumiem, bet ASV esot atradušas risinājumu, kā tomēr apgādāt Ukrainas kaujas lidmašīnas ar moderniem ieročiem.
Mediji ziņo, ka līdz gada beigām Ukraina varētu saņemt 20 iznīcinātājus, kopumā apsolīti 79, bet vairums piegāžu paredzēts tikai nākamgad. Vairākas Ukrainas amatpersonas izteikušas aplēses, cik lidaparātu būtu nepieciešams, lai stātos pretī Krievijas pārsvaram gaisā. Optimistiskākās prognozes sākas ar 60 un beidzas ar 160 iznīcinātājiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
